DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. oktobrī, 2017
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Vides padomē Luksemburgā Latvija sev panāk īpašas papildus elastības piešķiršanu emisiju samazināšanas mērķa izpildei

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Piektdien, 2017. gada 13. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes (Vides padome) sanāksmē Luksemburgā ES dalībvalstis vienojās par ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķa 2030. gadam pārdali starp dalībvalstīm un atbalstīja īpašas papildus elastības piešķiršanu Latvijai, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspars Gerharda prasīto.

Pēc vairāk nekā divu gadu ilga darba šodien Vides padomē tika panākta vienošanās par regulas projektu par SEG emisijas samazināšanas mērķu noteikšanu ES Emisijas tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem (ne-ETS)*, kas Latvijā veido aptuveni 80% no kopējām SEG emisijām.

Ņemot vērā Latvijas delegācijas aktīvo darbu ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kā arī uzstājību Vides padomē, Latvijai piešķirtas emisiju samazināšanas vienības, kas ļaus daļēji kompensēt Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķi. Līdz Vides padomei Latvija jau bija panākusi 0,547 miljonu vienību piešķiršanu un Vides padomes laikā sev nodrošināja vēl papildus 1,151 miljonu vienību piešķiršanu.

"Šis ir uzskatāms par lielu panākumu," uzsver K.Gerhards. "Pirms Vides padomes dalībvalstis bija gatavas atbalstīt prezidentūras piedāvāto tekstu, taču Latvijas delegācija panāca, ka mēs tikām sadzirdēti, un Latvijai tika piedāvāts īpašs risinājums. Par to esmu gandarīts!"

Regulas projekts nosaka, ka līdz 2030.gadam Latvijai ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% salīdzinot ar 2005.gada apjomu. Vislielāko ne-ETS SEG emisiju apjomu Latvijā rada transports, lauksaimniecība un enerģētika. "Lai sasniegtu regulas projektā noteikto mērķi, Latvijā būs jāīsteno papildus pasākumi SEG emisiju samazināšanā, taču, pateicoties šodien panāktajai elastībai, varēsim to veikt efektīvāk," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Paredzams, ka regulas projekts varētu stāties spēkā 2018. gadā, jo, ņemot vērā šodien panākto vienošanos Vides padomē, vēl jāpanāk vienošanās ar Eiropas Parlamentu tā sauktajā trialoga procedūrā. Savukārt regulas nosacījumi visām ES valstīm tiks piemēroti no 2021.gada.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI