DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2016
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

OECD PISA – Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
OECD PISA (Programme for International Student Assessment) pētījuma galvenais mērķis ir sniegt informāciju valsts izglītības politikas veidotājiem un atbalstīt izglītības politikas procesus, kas virzīti uz izaugsmi un kvalitāti. Pētījums notiek reizi trijos gados, jo šāds cikls sniedz valstīm laiku un nepieciešamos datus atbilstošu politisku lēmumu pieņemšanai un īstenoto izmaiņu ietekmes izvērtēšanai. Ja PISA pētījumi notiktu biežāk, tas nedotu pietiekamu laiku, lai novērtētu izmaiņu un jaunievedumu iespējamo ietekmi, savukārt, ja tie notiktu retāk, tad skolēnu prasmju un zināšanu vērtējumu pasliktināšanās nevarētu tikt laikus identificēta un risināta.

Vidējais skolēnu vecums – 15 gadi – ir izvēlēts, jo vairumā OECD valstu jaunieši šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam. Skolu un skolēnu izvēle notiek, lai pētījumā pēc iespējas plašāk būtu pārstāvēti skolēni no dažādas sociāli ekonomiskās vides un ar dažādām spējām.

Pētījums gadu gaitā ir atspēkojis dažādus mītus vai pieņēmumus, kas saistīti ar izglītības līmeņa atšķirībām dažādās valstīs. Tā, piemēram, mēdz uzskatīt1, ka pasaule ir iedalīta bagātajās/augsti izglītotajās nācijās un nabadzīgajās/zemu izglītotajās nācijās. Taču realitātē tikai mazāk nekā ceturtā daļa no pētījuma rezultātu atšķirībām starp OECD valstīm tiek skaidrota ar IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Citiem vārdiem, ir valstis, kas nav bagātas, tomēr nodrošina kvalitatīvu izglītību un ir valstis, kas ir industriāli attīstītas, tomēr nav konkurētspējīgas PISA vērtējumos. Tādējādi var secināt, ka nauda nav noteicošais faktors augstu mācību sasniegšanā, ir arī pietiekami daudz citu kritisko faktoru, piemēram, skolotāju ieinteresētība mācību darbā, vai alternatīvas mācību metodes.

Cits pieņēmums balstās uzskatā, ka izglītības kvalitāte un personalizācija ir atkarīga no klases lieluma. Taču PISA pētījumi rāda, ka izglītības sistēmās ar augstākajiem rādītājiem noteicošā loma ir kompetentiem pedagogiem, nevis klases lielumam.

Plašāk par biežāk uzdotajiem jautājumiem un mītiem saistībā ar PISA 2015 pētījumu lasiet šajā saitē: http://all4ed.org/debunking-seven-myths-about-pisa/. Pētījuma oficiālā mājvieta OECD mājaslapā: https://www.oecd.org/pisa/.

Toms Treibergs
Izglītības un zinātnes ministrijas
Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
komunikācijas koordinators


1 Avots: http://all4ed.org/debunking-seven-myths-about-pisa/

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI