Vidējais skolēnu vecums – 15 gadi – ir izvēlēts, jo vairumā OECD valstu jaunieši šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam. Skolu un skolēnu izvēle notiek, lai pētījumā pēc iespējas plašāk būtu pārstāvēti skolēni no dažādas sociāli ekonomiskās vides un ar dažādām spējām.
Pētījums gadu gaitā ir atspēkojis dažādus mītus vai pieņēmumus, kas saistīti ar izglītības līmeņa atšķirībām dažādās valstīs. Tā, piemēram, mēdz uzskatīt1, ka pasaule ir iedalīta bagātajās/augsti izglītotajās nācijās un nabadzīgajās/zemu izglītotajās nācijās. Taču realitātē tikai mazāk nekā ceturtā daļa no pētījuma rezultātu atšķirībām starp OECD valstīm tiek skaidrota ar IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Citiem vārdiem, ir valstis, kas nav bagātas, tomēr nodrošina kvalitatīvu izglītību un ir valstis, kas ir industriāli attīstītas, tomēr nav konkurētspējīgas PISA vērtējumos. Tādējādi var secināt, ka nauda nav noteicošais faktors augstu mācību sasniegšanā, ir arī pietiekami daudz citu kritisko faktoru, piemēram, skolotāju ieinteresētība mācību darbā, vai alternatīvas mācību metodes.
Cits pieņēmums balstās uzskatā, ka izglītības kvalitāte un personalizācija ir atkarīga no klases lieluma. Taču PISA pētījumi rāda, ka izglītības sistēmās ar augstākajiem rādītājiem noteicošā loma ir kompetentiem pedagogiem, nevis klases lielumam.
Plašāk par biežāk uzdotajiem jautājumiem un mītiem saistībā ar PISA 2015 pētījumu lasiet šajā saitē: http://all4ed.org/debunking-seven-myths-about-pisa/. Pētījuma oficiālā mājvieta OECD mājaslapā: https://www.oecd.org/pisa/.
Toms Treibergs
Izglītības un zinātnes ministrijas
Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
komunikācijas koordinators
1 Avots: http://all4ed.org/debunking-seven-myths-about-pisa/