DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. novembrī, 2016
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

MK prezentētais risinājums nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumu jomas reformēšanai ir tehnisks un nerisina problēmas

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Risinājums nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumu jomas reformēšanai, kam šodien Ministru kabinetā (MK) tika pausts atbalsts, ir tehnisks un nekādi nerisina tiesiskuma problēmas Latvijā. Šī Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kārtība nenodrošina svarīgāko – līguma vājākās puses aizsardzību. Tā neierobežo arī līgumu noslēgšanu ar atpakaļejošu datumu un fiktīvu līgumu slēgšanu.

TM prezentētais risinājums papildus pašreizējai kārtībai paredz uzlikt notāram pienākumu skenēt dokumentus un nosūtīt to kopijas zemesgrāmatā elektroniski un oriģinālus pa pastu. 

"Ja šādu risinājumu pieņems Saeimā un ieviesīs Latvijā, tas būs kaut kas patiesi unikāls gan Baltijas, gan daudzu citu Eiropas valstu vidū. Laikmetā, kad digitalizācija un e-vide arvien attīstās un ienāk visās nozarēs, piedāvāt dokumentu skenēšanu kā labāko risinājumu, ir, maigi sakot, arhaiski," uzskata Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja.

Turklāt šādam risinājumam nav sakara ar saturiskām izmaiņām un reālu cilvēka dzīves uzlabošanu. Tas nerisinās arī ēnu ekonomikas problēmas, piemēram, fiktīvas līguma summas norādīšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.  Šādas izmaiņas neuzlabos Latvijas tiesisko vidi un cilvēku līdztiesību, nesamazinās valsts un iedzīvotāju izmaksas, nenodrošinās tautsaimniecības attīstību.

"Diemžēl lēmums pieņemts pretrunā zinātnieku objektīviem vērtējumiem un ārvalstu labākajai praksei. Latvija joprojām būtiski atpaliks no kaimiņu valstīm Igaunijas un Lietuvas. Neuzlabosies Latvijas Doing Business vērtējums un Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija tiesiskā regulējuma efektivitātes ziņā tā arī paliks 116. vietā starp 138 pasaules ekonomikām," uzsver Sandra Stīpniece.

Pretstatā tam LZNP ierosinātā kārtība nekustamo īpašumu darījumu jomā paredz ieviest Igaunijas, Lietuvas un citu Eiropas valstu labāko praksi – paredzēt ikviena līguma slēdzēja un visas sabiedrības interešu preventīvu tiesību aizsardzību un visa darījumu procesa elektronisku sagatavošanu un kārtošanu. Šajā procesā darījuma dokuments tiek radīts elektroniskā vidē, kurā dati ir strukturēti un no Notāru sistēmas tiešsaistē tiek nodoti Zemesgrāmatu sistēmai.

Tādā veidā būtu iespējams ne tikai nostiprināt nekustamo īpašumu darījumos iesaistīto cilvēku drošību, bet arī padarīt procesu finansiāli  izdevīgu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī vairotu ieņēmumus valsts budžetā, jo būtiski samazinātos izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāds modelis ir efektīvāks, dinamiskāks un izdevīgāks kā iedzīvotājiem, tā valstij, jo optimizētu nekustamo īpašumu darījumu gaitu un izmaksas, novēršot sadrumstalotību un nepieciešamību iedzīvotājiem apmeklēt septiņas iestādes. Tā vietā notārs būtu vienas pieturas pakalpojuma sniedzējs nekustamā īpašuma darījumos.

Pašlaik Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā. Ja tiks ieviesta šodien MK prezentētā kārtība, process sadārdzināsies vēl vairāk.

Vija Piziča
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI