Latvija Eiropas Komisijai ir ziņojusi, ka zinātnes finansējuma sadalījums notiek, ņemot vērā konkrētās institūcijas sniegumu un attīstības potenciālu. Diemžēl tas palicis tikai kā ziņojums, jo valdībā iesniegto MK noteikumu projekts (VSS-527) to neatspoguļo. Saskaņā ar šiem noteikumiem "lauvas tiesu" jeb 2/3 finansējuma saņem trīs institūcijas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Lielākie finansējuma saņēmēji nebūt nav vienīgās izcilākās zinātnes institūcijas Latvijā.
IZM ierēdņu piedāvātā formula teju 115 miljonu eiro sadalījumā balstās kritērijā, ka nauda jādod, balstoties uz iepriekšējā ES fondu periodā piešķirtā finansējuma apjomu, nevis izcilības izvērtējamā, tāpēc ir vairākas izcilas pētnieciskās institūcijas, kurām šis finansējums nebūs atbilstošs to novērtējumam. Piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūta rezultāti ir izcili, bet finansējums – proporcionāli neatbilstošs. Joprojām ierēdņu piedāvātā formula finansējuma piešķiršanai nav izdiskutēta ar pētnieciskajām institūcijām un nav caurspīdīga, lai gan kritēriju atklāta apspriešana būtu nodokļu maksātāju naudas sadalei atbilstoša labā prakse. Taču IZM tā arī nav spējusi izskaidrot plānotos aprēķinus.
Rīgas Stradiņa universitātes ieskatā plānotajā fondu sadalījumā zinātnei nav izvērtētas Latvijas salīdzinošās priekšrocības, zinātņu ietilpība atbilstošajā nozarē un attīstības potenciāls. Farmācijas nozare ir Latvijas veiksmes stāsts ar vērtīgu pienesumu tautsaimniecībai, taču IZM farmācijai atvēlējusi neadekvāti zemus procentus no kopēja finansējuma. Arī pētniecībai un zinātnei veselības nozarē fondu līdzekļi būtu jānovirza daudz vairāk.
"Visā pasaulē sabiedrība kļūst arvien vecāka, palielinās iedzīvotāju dzīvildze un ar to saistītā saslimstība. Ja reiz mums ir iespēja saņemt ES fondu līdzekļus, tos daudz vairāk būtu jānovirza sabiedrības veselībai – jāmeklē risinājumi tam, lai iedzīvotāji Latvijā vecumdienas sagaidītu ne tikai zaļos mežos un plašos laukos, bet arī veseli un gatavi dot savu artavu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Ieguvēja būtu visa sabiedrība – zinātnes augļus varētu baudīt visi," saka RSU rektors J.Gardovskis – "tukši lauki un meži bez cilvēkiem būs vajadzīgi vien citu valstu uzpircējiem un izcirtējiem. Vai to mēs gribam?"
Eiropas fondu nauda ir nodokļu maksātāju nauda un publiskā finansējuma sadalei jānotiek nodokļu maksātāju sabiedriskajās interesēs. Ceram, ka atbildīgās amatpersonas spēs izvairīties no necaurspīdīgas un nesaprotamas lēmumu pieņemšanas.
Latvijas zinātnes un augstākās izglītības iestādēm ir jānodrošina vienlīdzīgas izaugsmes iespējas, tai skaitā arī piešķirot Eiropas fondu finanses proporcionāli sniegumam, nevis turpinot diskriminēt pētniecību un zinātni veselības nozarē. Tā ir valdības atbildība ne tikai zinātnes un visas Latvijas sabiedrības, bet arī Eiropas Komisijas priekšā.
Edijs Šauers, RSU Komunikācijas departamenta direktors
