Pēdējie notikumi un to atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos skaidri apliecina nepieciešamību nekavējoties nākt kopā iesaistītajām institūcijām, lai pārrunātu visus mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību, kompetenci un iespējas. Tāpēc Latvijas Zvērinātu notāru padome tikās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārrunātu mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību, kompetenci un iespējas.
"Situācija uzrāda problēmjautājumus, un viens no tiem ir privātie dokumenti, piemēram, mājas kārtībā sagatavoti aizdevuma un dāvinājuma līgumi par skaidru naudu, kā arī testamenti. Tie veido pelēko zonu, kurā iespējama nezināmas izcelsmes kustamas mantas legalizācija un krāpniecība. Turklāt šādiem pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks," stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. "Pašlaik saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijā nav vienas konkrētas institūcijas, kas atbildētu par to, lai šādos dokumentos fiksētās mantas izcelsme tiktu pārbaudīta. Tajā pašā laikā pienākums pārliecināties par mantojamās mantas vai skaidrās naudas izcelsmi, izsniedzot, piemēram, mantojuma apliecību, kļūdaini un normatīvajiem aktiem neatbilstoši tiek piedēvēts notāriem."
Abu institūciju vadība pārrunāja risinājumus, kas novērstu jebkādas iespējas legalizēt nezināmas izcelsmes mantu vai līdzekļus, izmantojot mantošanas procesu. Viens no tiem ir noteiktos gadījumos ieviest prasību sastādīt inventāra sarakstu kustamas nereģistrējamas mantas mantošanas gadījumā, t.sk. sertificēta vērtēja iesaistīšanu. Tāpat būtu nepieciešams prasīt, lai mantojamā skaidrā nauda, ja tā pārsniedz 15 000 EUR, tiktu ieskaitīta kontā kredītiestādē vai nodota glabāšanā notāram, tādējādi liekot šķeršļus iespējamiem krāpšanas gadījumiem. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padome, gan Valsts ieņēmumu dienests ir vienisprātis, ka būtu jādiskutē par valsts nodevas atjaunošanu par kustamas mantas, t.sk. skaidras naudas mantošanu.
Turpmāk varētu noteikt par notāra pienākumu jautāt mantiniekam un fiksēt mantošanas iesniegumā mantinieka skaidrojumu par kustamas nereģistrējamas mantas, t.sk. skaidras naudas izcelsmi un nekavējoties informēt Valsts ieņēmumu dienestu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Tāpat notāra pienākums būtu nosūtīt mantojuma apliecību Valsts ieņēmumu dienestam, ja tiek mantota kustama nereģistrējama manta.
Tostarp Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka šādas izmaiņas likumdošanā ir komplicēts un komplekss jautājums, uz kuru atbilde jāmeklē Tieslietu ministrijai un visiem iesaistītajiem, tai skaitā notāriem, Valsts ieņēmumu dienestam un kontrolējošām institūcijām. Tāpēc abas organizācijas vienojās regulāri tikties, lai pēc mēneša būtu izstrādāti priekšlikumi vairāku likumu grozījumiem.
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
