Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.
Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.
No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.
Eirozonas līderi svētdien ārkārtas samitā panāca vienošanās par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu no ESM līdzekļiem. Sarunas par programmu tiks uzsāktas tikai tad, ja līdz 15. jūlijam Grieķijas valdība izpildīs nosacījumus – īstenos bargas ekonomiskas reformas:
- Grieķijas valdībai jārestrukturizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma un jāpaplašina nodokļa bāze, lai palielinātu valsts ienākumus. Augstākā PVN likme 23% apmērā tiks piemērota vairākām nozarēm, tostarp restorāniem, kamēr iecienītie brīvdienu galamērķi Grieķijas salās vairs nesaņems atbalstu, ko nodrošināja zemāka PVN likme. Arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks palielināts - līdz 28%.
- Ir jāīsteno reformas, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspējību. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecums līdz 2020. gadam tiks paaugstināts līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019. gada beigām.
- Darba tirgi, kā arī veikalu darbalaiki ir jāliberalizē, paredzot stingru pārskatīšanu un modernizāciju attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu, darbinieku streiku rīkošanu un saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības regulām arī darbinieku kolektīvu atlaišanu.
- Grieķijai nepieciešams īstenot pasākumus finanšu sektora stiprināšanai. Tas nozīmē bargāku pasākumu realizēšanu attiecībā uz tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem un banku pārvaldības stiprināšanu, tostarp likvidējot jebkādu politiskās iejaukšanās iespējamību.
- Elektroenerģijas sadales tīkli ir jānodod privatizācijā, ievērojami paplašinot privatizēšanas programmu ar uzlabotu pārvaldību.
Starptautiskās institūcijas pēc 15. jūlija izvērtēs Grieķijas valdības paveikto progresu šo reformu īstenošanā un sniegs savu atzinumu eirozonas dalībvalstīm. Līdz šīs nedēļas beigām starp eirozonas dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem un finanšu ministriem regulāri notiks telefonkonferences, kurās tiks vērtēts reformu ieviešanas progress.
Tikai tad eirozonas dalībvalstīs uzsāks nacionālās procedūras, lai lemtu par uzsākšanu sagatavot atbalsta programmu. Vēlāk, kad tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, eirozonas dalībvalstīm vēlreiz būs jāizskata nacionālās procedūras, lai lemtu par programmas finansiālo apjomu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.
Tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un tai tiktu norakstīts parāds, tad visas ESM dalībvalstis uzņemsies atbildību ekvivalenti tam apjomam, ko ESM būs aizņēmies finanšu tirgos, lai aizdotu Grieķijai.
Ir jāuzsver, ka par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi.
Izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists.
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
