Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību - republikas pilsētu un novadu - sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai.
Tāpat K.Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma - mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu. "Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku. Jaunajā modelī vairs nebūs būtisku atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem, kā arī pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību," jaunā modeļa ieguvumus skaidro komisijas priekšsēdētājs.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiek rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā.
Paredzēts, ka Finanšu ministrija veiks finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, ko publicēs savā mājaslapā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādēs gaitā. Savukārt pēc budžeta likuma izsludināšanas Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par katrai pašvaldībai saņemamo dotāciju no izlīdzināšanas fonda vai tajā iemaksājamo summu, kā arī jānosaka kārtība, kādā veicamas iemaksas vai izmaksājamas dotācijas.
Ar jaunā modeļa ieviešanu paredzēts saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai paredzēts izveidot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padomi. Padomē būs pārstāvēta Saeima, Finanšu ministrija, Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, kā arī tajā būs pārstāvji no republikas pilsētu, novadu un reģionālo attīstības centru pašvaldībām un Rīgas pilsētas pašvaldības.
Likumprojekts līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu paredz arī pārejas periodu, lai nevienai pašvaldībai modeļa ieviešanas gaitā nākamgad nesamazinātos kopējie izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar izlīdzinātajiem ieņēmumiem, kas aprēķināti šim gadam.
Jauns likums nepieciešams, jo spēkā esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējums vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei, un to pašvaldību atbalstam, kurām ir zemi vērtētie ieņēmumi, kopš 2010.gada ikgadējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts speciāls pagaidu risinājums. Sistēma ir sarežģīta, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, kā arī līdzšinējais finanšu izlīdzināšanas aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, uzsver likumprojekta izstrādātāji Finanšu ministrijā.
Jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu plānots ieviest no 2016.gada.
Kā informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs K.Šadurskis, Saeima par likumprojektu galīgajā lasījumā lems 4.jūnijā.
Saeimas Preses dienests
