"Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme "peļņa mums, smakas iedzīvotājiem" nav pieļaujama. Ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāveic investīcijas tehnoloģijās un ierīcēs un jāpanāk tādi uzlabojumi, lai šo uzņēmumu darbība iedzīvotājiem būtu nekaitīga. Es uzskatu, ka tieši iedzīvotāju un biedrību aktivitātes dod vislielākās cerības, ka Rīgā vides jautājumi tiks risināti," tikšanās laikā teica Inga Koļegova, VVD ģenerāldirektore.
Kā jau tika ziņots, Rīgas Brīvostai piegulošās apkaimes regulāri cieš no smakām un kaitīgiem izmešiem, kurus rada ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi. Sevišķi neciešama situācija kļuva 2012.gada pavasarī, kad intensīvs, ārkārtīgi nepatīkams aromāts ieskāva Sarkandaugavu un Mežaparku gandrīz katru dienu.
Pašlaik, pateicoties VVD rīcībai, smaku biežums un intensitāte Sarkandaugavā un Mežaparkā ir būtiski mazinājušies, tāpēc tikšanās mērķis, pirmkārt, bija iepazīties un izteikt atzinību Ingai Koļegovai, kas VVD ģenerāldirektores amatu ieņem nesen, par sasniegtajiem rezultātiem.
Tomēr, kaut arī smakošanas periodi ir retāki, pilnībā pazudušas smakas nav, tāpēc biedrības vēlējās rast atbildes uz virkni svarīgu jautājumu: kas ir šī smaka, ko mēs vēl joprojām regulāri (naktīs, brīvdienās) jūtam un kas atgādina dabasgāzi – formula, nosaukums? Kas (kurš) ir šīs smakas avots? Kāda ir šīs gaistošās vielas ietekme uz cilvēka veselību? Vai vainīgie ir atrasti un sodīti? Kad Rīgas iedzīvotāji varēs ar pārliecību elpot svaigu gaisu?
"Smakas nenozīmē indīgu gāzu mākoni, kurš varētu noindēt iedzīvotājus. Veselības inspekcijas speciālisti ir izvērtējuši ostas apkārtnē gaisā sastopamo vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un norādījuši, ka tiešas ietekmes uz to nav. Taču, neskatoties uz to, mūsu mērķis ir maksimāli samazināt iedzīvotājiem nepatīkamo smaku izplatību un šim nolūkam šogad plānojam iegādāties speciālu datorprogrammu, kas palīdzēs mums labāk modelēt un izrēķināt piesārņojošo vielu izkliedes. Mēs jau strādājam un turpināsim strādāt šajā virzienā.
Rīgas Brīvostas teritorijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuri veic viena un tā paša tipa darbības, kuras uz apkārtējo vidi rada vienādu ietekmi. Tāpēc ir jārēķinās, ka pie nelabvēlīgiem atmosfēras apstākļiem vai uzņēmumu darbības kumulatīvā efekta dēļ, ar pilnu jaudu strādājot vairākiem vienlaikus, ir iespējama ietekme, ko sajūt iedzīvotāji. Tā nebūs, ka šajā apkārtnē smakas nebūs nekad un nemaz, jo uzņēmējdarbības veids ir tāds, kas rada ietekmi. Un arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzņēmumiem ir atļauts radīt smaku, bet ir ierobežojums laikā un smakas stiprumā.
Diemžēl šie MK noteikumi nav izmantojami gadījumos, kad ienāk sūdzības, tas ir, operatīvai darbībai. Bet mūsu valstī vismaz kaut kas ir, citām valstīm ir vēl grūtāk, jo viņiem nav pat šāda regulējuma.
Šobrīd kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek strādāts pie normatīvo aktu regulējuma uzlabošanas, kas ļaus mums labāk kontrolēt uzņēmumus. Taču tas, ko mēs esam panākuši, ir - gaisa kvalitāte šajā apkārtnē ir būtiski uzlabojusies. Un mēs arī turpmāk sekosim, lai uzņēmumi stingri ievērotu tiem izvirzītos noteikumus," apliecināja Inga Koļegova.
VVD ģenerāldirektore arī paskaidroja, ka iedzīvotājiem nepatīkamā smaka esot dažādu gaistošu vielu kokteilis, kas katrā gadījumā varot būt cits. Viņa uzsvēra, ka uzlabojumi gaisa kvalitātē sasniegti, patiecoties nemitīgam darbam ar uzņēmējiem – gan atklājot manipulācijas uzņēmumu iesniegtajos datos, gan gadījumus, kad uzņēmēji pārkrāvuši tādas kravas, kādas tiem nemaz nav atļautas. Vainīgie saņēmuši sodus, kuri gan tiek nemitīgi pārsūdzēti.
VVD ģenerāldirektore uzsvēra finansējuma nepietiekamību VVD funkciju pienācīgai veikšanai – Rīgā, piemēram, būtu nepieciešami vēl vismaz astoņi vides inspektori un vairāki juristi, tāpat VVD nespēj nodrošināt pienācīgu atalgojumu un samaksāt darbiniekiem par virsstundu darbu un darbu naktīs. Datori un autoparks ir novecojis, un visumā VVD materiālais nodrošinājums esot vērtējams kā ļoti novecojis, paskaidroja I.Koļegova.
"Rīgas Brīvostas pārvalde izliekas par neesošu un nevienu jautājumu attiecībā uz vides kvalitāti nerisina. Rīgas dome savukārt neveic pašvaldības funkcijas – netiek iepirktas un uzstādītas gaisa monitoringa stacijas, kuras būtu reāls rīks kā vides inspektoriem, tā iedzīvotājiem un dotu iespēju reālā laikā sekot līdzi gaisa piesārņojumam," teica ģenerāldirektore.
"Uzņēmēju vēlme izmantot Rīgas Brīvostu, lai lēti pārkrautu mūsu austrumu kaimiņu dabas resursus, vienlaicīgi graujot Rīgas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, nav attaisnojama. Sevišķi nepatīkami bija uzzināt, ka Rīgas Brīvosta tiek plaši izmantota naftas pārstrādes atlikumproduktu transportēšanai, kuru pārkraušanas laikā tvaiku izplatību ir apgrūtināti novērst, un tieši šīs darbības radot ārkārtīgi smakojošos izmešus, no kuriem cieš iedzīvotāji.
Gaisa kvalitāte ir tieši atkarīga no šo produktu sastāva un no pārkraušanas darbu organizēšanas un veikšanas veida – ja, pārkraujot augstvērtīgus produktus (benzīnu, dīzeļdegvielu), smakas var nebūt vispār, tad, pārkraujot pirolīzes sveķus Rīgas pilsētā, smako 4 km rādiusā no termināla.
Atturēt uzņēmējus no iedzīvotājiem kaitīgas rīcības, ja tā ir peļņu nesoša, spēj tikai iespējamās soda sankcijas: darbības apturēšana, ierobežošana, būtiskas soda naudas. Un mēs ceram, ka VVD neapstāsies pie sasniegtā. Pat ja saskaņā ar valsts iestāžu atzinumiem smakai nav tiešas ietekmes uz cilvēka veselību, tā tomēr rada psiholoģisku diskomfortu, ja ne gluži noindē uz vietas.
Psiholoģiskajam diskomfortam, stundām un dienām ilgi elpojot kaut ko riebīgu, seko iedzīvotāju apziņa par savu bezspēcību un neaizsargātību pret uzņēmēju patvaļu, kam savukārt seko iespaids par valsts un pašvaldības institūciju bezdarbību, kam savukārt seko pārliecība par politiķu korumpētību visaugstākajā līmenī. Tas grauj pašus sabiedrības pamatus," teica Līga Puriņa, Mežaparka attīstības biedrības valdes locekle.
Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, norādīja uz to, ka apkaimju biedrības ir gatavas ar īpašu rūpību iesaistīsies nākamā Rīgas teritorijas plānojuma tapšanas procesā un nepieļaut lēmumus, kas turpinātu Rīgas pilsētu attīstīt iedzīvotājiem nelabvēlīgā virzienā, ņemot vērā jau pieļautās kļūdas teritoriālā plānojumā un esošo problēmu gaisa kvalitātes jomā šajās Rīgas ziemeļu rajona apkaimēs.
Sarkandaugavas attīstības biedrība arī asi iebilda pret Ingas Koļegovas teikto, ka smakas Sarkandaugavā vienmēr kaut kādā mērā būšot (jo tās esot raksturīgas ostas uzņēmējdarbībai), norādot uz iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
Inta Biezā, Vecmīlgrāvja attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, izteica iedzīvotāju bažas par milzīgo paredzamo amonija salpetra apjomu jaunceļamajā minerālmēslu terminālā Kundziņsalā un vēlējās uzzināt Koļegovas viedokli šajā jautājumā.
"Iedzīvotājus satrauc medijos izskanējusī informācija par topošā termināla sprādzienbīstamību un iespējamo gaisa piesārņojumu no minerālmēslu pārkraušanas, un pagaidām neesam dzirdējuši pārliecinošu atspēkojumu šīm bažām," teica I.Biezā. VVD ģenerāldirektore solīja iepazīties ar informāciju un sniegt atbildi.
Tikšanās notika saprašanās gaisotnē, un puses vienojās par turpmāku savstarpēju atbalstu un sadarbību. Uzklausot biedrību bažas par to, ka iedzīvotājiem nav pienācīgas informācijas par vēlamo rīcību, jūtot piesārņojumu, VVD apsolīja sagatavot informatīvu lapu ar īsu pamācību un kontaktu uzskaitījumu. Biedrības apņēmās šo informāciju pavairot un izplatīt.
