Iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu importam no trešajām valstīm tika ieviesta 2002.gada janvārī, tā vairākkārtēji tikusi pagarināta, un pēdējo reizi 2009.gada nogalē to pagarināja vēl uz trim gadiem – līdz 2012.gada beigām.
Kopš 2009.gada ekonomisko vidi ir skārušas izmaiņas – Eiropas Savienībā (ES) metālapstrādes industrijas ražošanas un eksporta apjomi ir pieauguši. Tāpat ir stabilizējušies ES metālrūpniecības nozares galvenie izejvielu importa avoti, gadu no gada ierindojot Krieviju, Ukrainu un Ķīnu starp galvenajām importa valstīm, kuru īpatsvars ES kopējā dzelzs un tērauda izstrādājumu importā sasniedz 60 procentus.
2009.gada 26.februāra Padomes Regula (EK) Nr.260/2009 par kopējiem importa noteikumiem paredz, ka importa uzraudzības mehānismu var piemērot ražojumiem, kas draud radīt kaitējumu ražotājiem Kopienā, vai ja Kopienas intereses to prasa. Taču Eiropas Komisijas veiktajā izvērtējumā norādīts, ka ES tērauda tirgus jau vairākus gadus ir stabilizējies un nav pamata turpināt ES uzraudzības mehānismu. Tāpat iepriekšējās uzraudzības sistēmas turpināšana laikā, kad kopējie importa apjomi ir kritušies, dotu negatīvu politisko signālu ES tirdzniecības partneriem.
Līdz ar to darbības termiņš regulai, kas nosaka iepriekšējās uzraudzības sistēmu noteiktu dzelzs un tērauda ražojumu importam ES no trešajām valstīm, beidzas šā gada 31.decembrī, un tas netiek pagarināts. Tādējādi dzelzs un tērauda preču importam ES no trešajām valstīm vienīgais ierobežojums ir saglabāts attiecībā uz Kazahstānu, uz ko noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu importam tiek piemērota dubultās kontroles uzraudzības sistēma ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdz brīdim, kad Kazahstāna pievienosies Pasaules Tirdzniecības organizācijai.
Latvijas metālrūpniecības nozare 2011.gadā veidoja 11% no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Nozare ir viena no konkurētspējīgākajām un eksportē aptuveni 70% no saražotās produkcijas. Lai gan, ņemot vērā lielo eksporta īpatsvaru produkcijas realizācijā, pasaules ekonomikas lejupslīde būtiski ietekmēja nozares attīstību; stabilizējoties ekonomiskajai situācijai galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, jau kopš 2009.gada vidus metālapstrādes nozares ražošanas apjomi pakāpeniski pieaug. Kopējie metālu un to izstrādājumu eksporta apjomi pēc vērtības Latvijā 2011.gadā veidoja vairāk nekā 826 milj. latu, 14,8% no kopējā eksporta, savukārt importa apjomu īpatsvars pēc vērtības bija vairāk nekā 678 milj. latu – 11,3% no Latvijas kopējā importa. Līdz ar to iepriekšējās uzraudzības sistēmas neturpināšana būs nozīmīgs ieguvums arī vietējiem nozares uzņēmumiem.
