Valdībai izskatot un pieņemot lēmumus, LOSP aicināja no nodokļa atbrīvot visus lauksaimniekus, taču valdība atbalstīja, ka no nodokļa tiek atbrīvotas tikai zemnieku un zvejnieku saimniecības. LOSP joprojām uzstāj, ka no nodokļa jāatbrīvo arī citu uzņēmējdarbības formu uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, kā arī veterinārārsti un pārraugi.
Kā jau informējām, šāds nodoklis nedos pienesumu valsts budžetam, jo resursu nav ne kontrolējošām iestādēm, ne arī uzņēmējiem un citām institūcijām, lai šī nodokļa nomaksu spētu izkontrolēt vai papildināt valsts kasi ar paredzēto naudas summu. Kaut arī nodokļa ieviešana ir apstiprināta, ir pārāk daudz neskaidrību un jautājumu, kas rodas abām iesaistītajām pusēm – nodokļa maksātājiem un nodokļa iekasētājiem. Šis nodoklis atkal veicinās to, ka uzņēmējiem būs jāapiet kārtējais uzliktais slogs no valsts puses. Vaina jau nav apstāklī, ka uzņēmēji negribētu nodokli maksāt, taču apstākļu sakritība un vispārējā situācija valstī, strādīgāko valsts daļu, kas vēl cenšas izdzīvot un pastāvēt savā zemē, cenšas iznīcināt līdz saknei un lielākā daļa uzņēmēju fiziski nespēj un nespēs papildus visiem nodokļiem segt vēl arī šo nodevu.
Visi tie, uz ko šis nodoklis attiecas, jau tagad mēģina to apiet, pārreģistrējot automašīnas uz fiziskām personām vai citādā veidā izvairīties no noteikumos uzliktajām normām, kas jebkurā gadījumā neveido papildus ieņēmumus valsts budžetam. Un, ja tas neveido ieņēmumus valsts budžetā, neveicina uzņēmēju konkurētspēju un eksistences iespējas valstī, tad pilnīgi loģiski izriet, ka lēmums par šāda nodokļa ieviešanu ir pieņemts nepamatoti un tagad, abas iesaistītās puses nespēj izprast, ne nodokļa būtību, ne administrēšanas, ne arī kontroles mehānismus.
Atskaites tāpat kā līdz šim, tiks pildītas formāli, tādējādi sistēmu padarot neefektīvu un mahinācijas turpināsies. Taču arī tiem, kas līdz šim nav „shēmojuši”, shēmu veidošana neradīs problēmas, un kārtējo reizi zaudētāja būs valsts, jo ir ieguldīti naudas un laika resursi izstrādājot normatīvo aktu.
Uzskatām, ka vienāda pieeja vajadzīga gan valsts amatpersonu, gan privātajā sektorā strādājošo kontrolei, jo nav ētiski nošķirt cilvēkus pēc ieņemamā amata, jo jāsaglabā princips: viens likums – viena taisnība visiem.
LOSP atzinīgi vērtē valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas nostāju, ka lēmums par nodokļa ieviešanu ir pieņemts, taču tikai tagad sāk domāt par tā īstenošanu. Tātad nu arī paši ierēdņi sāk saprast, ka ir pieņemts neapdomīgs lēmums, kaut arī daļa valsts pārvaldes darbinieku joprojām, neskatoties uz jaunajām likuma normām, turpina izmantot valsts automašīnas savām privātajām vajadzībām.
Nodokļa atbrīvojums attiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tomēr tas neattiecas uz visiem lauksaimniekiem, kā, piemēram, SIA vai kādu citu formu saimnieciskajām darbības formām, kā arī veterinārārstiem, kuru darba apstākļi ir līdzīgi kā zemniekiem. Šāds lēmums radīs milzīgu papildus darbu un administratīvo slogu laikā, kad lielākā daļa domā par izdzīvošanu un eksistenci.
Aija Balode, LOSP valdes locekle: “Jāļauj uzņēmējiem pašiem izvēlēties, kādus „bonusus” dot saviem darbiniekiem. Šāds lēmums jāatstāj pašu uzņēmēju ziņā, jo ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs ir darbi, kur nevar novilkt krasu līniju, nodalot, kur ir darbs un kur privātās lietas. Tāpēc likuma ieviešana jāsāk ar pašām amatpersonām, nevis kā tagad, likumu ieviešot, joprojām nav skaidri nosacījumi un skaidrība jau ierēdņu līmenī.”
Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Neskatoties uz novitātēm likumos, ka uzņēmējiem tagad jāmaksā par dienesta auto izmantošanu, ierēdņi paši turpina izmanot valsts auto savām privātām vajadzībām kā vien vēlas. Visspilgtākais piemērs ir iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kas ar savu dienesta auto ved bērnus uz skolu, bet tajā pašā laikā viņas kolēģi Saeimā pieņem likumus un gremdē uzņēmējus ar papildus slogiem. Mēs jau pagājušajā gadā, kad šī "spožā" ideja tapa ierēdņu prātos, bijām pret šādu slogu un norādījām, ka lauksaimniekiem un veterinārārstiem nozaru specifikas dēļ šīs normas nav iespējams izpildīt, jo tad mašīnas jāaprīko ar GPS, lai maršruta lapā varētu ierakstīt kurā laukā vai pļavā ir strādāts. Mēs joprojām uzskatām, ka visām uzņēmumu juridiskām formām lauksaimniecībā un veterinārārstiem jābūt atbrīvotiem no šī nodokļa."
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 48 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Informāciju sagatavoja:
Krista Garkalne,
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP)
sabiedrisko attiecību speciāliste.
Papildus informācija pa tālruni 6702 7320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv
