Pēc Tautas frontes un barikāžu dienu patriotisma pie varas ir bijuši arī tādi politiķi, kam valsts ir kalpojusi tikai kā līdzeklis un nevis mērķis. Daudzi ir padevušies naudas un varas kārdinājumiem. Arī šķietamā labklājība un pārticība nereti ir izrādījusies aizņemta – par dārgu cenu un uz īsu brīdi. Lai arī šo situāciju var izskaidrot ar elementāru ekonomikas likumu ignorēšanu tā sauktajos treknajos gados, jāatzīst, ka ikvienas krīzes cēloņi vispirms jāmeklē mūsu pašu domās un attieksmē. Ekonomika tam ir tikai sekas.
Mūsu valsts dzīvē 91 gada garumā ir bijuši gan uzplaukuma posmi, gan grūti laiki. Pusgadsimtu ilgās okupācijas laikā neatkarīga valsts dzīvoja tikai cilvēku atmiņās un cerībās. Tautas vēsturē ir bijis daudz smagu brīžu – kari un izsūtīšanas, okupācija un svešu varu uzspiesti režīmi, emigrācija un politiskas izrēķināšanās. Tomēr izšķirošos brīžos latviešu tauta ir spējusi būt vienota, ar savu nacionālo pašapziņu un patriotismu. Esam izcīnījuši un arī atguvuši savu neatkarību.
Tagad ārēju draudu Latvijai nav. Toties jau gadu dzīvojam ekonomiskā kritienā, kas diemžēl deldē arī pilsonisko pašapziņu. Tomēr šis laiks mums piedāvā unikālu iespēju – sākt jaunas politiskās kultūras laikmetu. Ir jāpieliek punkts populismam un tukšiem solījumiem. Pat tiem politiķiem, kas, nākamo vēlēšanu vēsmu vadīti, gribētu pieņemt populistiskus lēmumus, šādu iespēju vairs nav. Ir sācies savdabīgs pašattīrīšanās process.
Diemžēl par politiķu kļūdām maksā arī tie, kas nav tieši iesaistīti politikā. Nākamais politiķu eksāmens notiks pēc gada Saeimas vēlēšanās. Tādēļ aicinu ikvienu Latvijas pilsoni vērtēt tautas priekšstāvju darbus un to, vai konkrēto politiķu darbība ir vērsta uz visas sabiedrības vai tikai atsevišķu oligarhu interesēm. Vai jēdziens “saimniekošana” netiek jaukts ar “izsaimniekošanu”? Vai īstenotā politika ir ilgtspējīga vai tikai īstermiņa populismā balstīta? Tikai atbildīga pilsoņu izvēle nodrošinās atbildīgu politiku.
Viens no izaicinājumiem, ar ko mūsu valsts iedzīvotāji saskaras, kopš kritis “dzelzs priekškars” un atvērtas rietumu robežas, ir iespēja un reizēm vilinājums doties darba meklējumos uz citām zemēm. Smagā materiālā situācija, aizvainojums par politiķu rīcību, bezdarbs vai vienkārši vēlēšanās iegūt jaunu dzīves pieredzi citā sabiedrībā. Lai kāda būtu indivīda motivācija, izlemjot braukt prom no Latvijas, ir skaidrs, ka ikviens aizbraucējs ir zaudējums valstij. Mūsu cilvēki ir mūsu lielākā vērtība.
Šis ir smags laiks, bet nav bezcerīgs. Esmu pārliecināts, ka visi kopā, piedaloties ikvienam no mums, mēs spēsim pārvērst savu valsti par tādu dzimteni, kur gribas dzīvot, strādāt, mācīties un arī atgriezties.
Arī ekonomiskās grūtības ir pārejošas. Šobrīd piedzīvojam dziļu recesiju, tomēr jau parādās pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Konsekventi īstenojot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jau nākamo 18.novembri sagaidīsim ekonomiskās izaugsmes apstākļos.
Latviešu tautai novembris ir īpašs laiks, jo šajā mēnesī ir dibināta mūsu valsts un arī notikušas Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošas kaujas. Šogad 18.novembri ietekmēs dziļas tautsaimnieciskās grūtības, bet es ceru, ka ikvienā ģimenē atradīsies iespēja sanākt kopā, lai padomātu par Latviju un savu nākotni šeit. Ja mēs savai valstij nevēlēsim labu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Es aicinu ikvienu no jums, vienalga, kur jūs esat – dzimtenē vai citās zemēs, iededziet sveci Latvijai un lepni paceliet mastā sarkanbaltsarkano karogu.
Visi kopā mēs atjaunojām valsts neatkarību, un tikai visi kopā mēs to nosargāsim. Palīdzēsim cits citam, atbalstīsim viens otru. Vienotībā ir mūsu spēks.
Novēlu visiem priecīgus valsts svētkus!
Dievs, svēti Latviju!
Publicēts “Latvijas Vēstnesī” nr.183, 20.11.2009.
