Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā slimības simptomi bērnam var būt nogurums, uzvedības izmaiņas, atteikšanās no ēdiena un miegainība. Taču šīs pazīmes var izraisīt arī citi iemesli, tāpēc šādos gadījumos vecākiem būtu jāizvērtē bērna veselības stāvoklis un iespēja pakalpojuma sniegšanas vietu neapmeklēt.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Mazi bērni ir īpaši jūtīgi pret apkārtējā vidē esošajiem riskiem. Visbiežāk kādu infekcijas slimību bērni "saķer", apmeklējot kādu no bērnu pieskatīšanas vietām, piemēram, bērnudārzu vai bērnu rotaļu grupu, kur ir cieša saskare ar citiem bērniem un slimības izplatās ārkārtīgi ātri. Šā gada 1.janvārī spēkā stājās jaunie 2013.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kas cita starpā paredz pienākumu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem neuzņemt bērnu ar infekcijas slimības pazīmēm.
Neveselu bērnu vešana uz bērna pieskatīšanas vietu ir problēma, kas satrauc daudzus vecākus. Šāda rīcība potenciāli apdraud citu bērnu labsajūtu un veselības stāvokli. Taču bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nebija normatīvos aktos noteiktu iespēju ietekmēt bērnu vecākus un aizliegt vest apslimušus bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi vai bērnu pieskatīšanas vietu. Tādās situācijās nācās vien paļauties uz vecāku godaprātu. Savukārt bērnu vecākiem, kas nebija apmierināti ar situāciju, ja bērni ir spiesti uzturēties vienās telpās ar potenciāli slimiem vienaudžiem, nebija iespējas savas tiesības aizstāvēt un situāciju ietekmēt.
Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidro, ka šādas prasības līdz šim normatīvajos aktos noteiktas nebija. Taču tās ir iekļautas jaunajos MK noteikumos, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju priekšlikumus, lai pasargātu pakalpojumu saņēmējus – bērnus – no saslimšanas ar infekcijas slimībām, un ir precizēta pakalpojuma sniedzēja rīcība, ja bērnam konstatē kādas slimības pazīmes.
Noteikumu 13.punkts paredz pienākumu pakalpojuma sniedzējam bērnu, kuram ir konstatēta kāda infekcijas slimību pazīme, bērnu pieskatīšanas vietā vai pirmsskolas izglītības iestādē neuzņemt.
Attiecas uz visiem pakalpojumu sniedzējiem
Iespējama strauja infekcijas slimību izplatība - tas ir viens no iemesliem, kādēļ izglītības iestāde Epidemioloģiskās drošības likuma izpratnē ir definēta kā paaugstināta riska objekts. Saskaņā ar šī likuma 38.1pantu Ministru kabinets tām noteic higiēnas prasības. Līdz šim šādas higiēnas prasības bija noteiktas tikai pirmsskolas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, piemēram, bērnudārziem. Taču mūsdienās bērnu uzraudzības pakalpojumu piedāvājumu klāsts paplašinās, tamdēļ nepieciešams higiēnas prasības attiecināt arī uz citām bērnu pieskatīšanas vietām ārpus bērna dzīvesvietas – bērnu rotaļu centriem, rotaļu istabām, kā arī uz fiziskām personām – auklēm. Turklāt nav nozīmes, vai tiek saņemt pilna laika (8 stundas dienā) vai īslaicīgs (līdz 4 stundām dienā) pakalpojums. Pienākums neuzņemt bērnu ar infekciju slimības pazīmēm tiek piemērots arī īslaicīga pakalpojuma sniedzējiem.
Tomēr ir noteikta izņēmuma situācija. MK noteikumu 13.punkts paredz, ka prasība neattiecas uz gadījumu, ja tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni. Tātad, ja auklīte pieskata vienu bērniņu vai vairākus, kas ir brāļi un māsas, tad atteikt pakalpojumu šādā situācijā nav pamata.
Infekcijas slimību pazīmes
Kā noteikt, vai bērnam, kuram ir iesnas un klepus, ir infekcijas slimības pazīmes? Latvijas Vecāku kustības pārstāve Ivita Mauriņa pauž bažas, vai bērnudārza audzinātājas, ja attiecīgajā bērnu pieskatīšanas vietā nav dežurējošas medmāsas ar medicīnisku izglītību, spēs nošķirt, vai tekoša deguna cēlonis ir saaukstēšanās vai nopietnākas infekcijas sākuma stadija. Galu galā iesnas var izraisīt arī alerģija.
MK noteikumu 13.punktā ir definētas infekcijas slimību pazīmes, ar kādām bērnu pieskatīšanas vietā uzņemt nedrīkst, un tās ir šādas: caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta (virs 37,5oC) ķermeņa temperatūra, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).
Kā norāda Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders, MK noteikumos noteikti vien vispārīgi infekcijas slimību simptomi, jo visas iespējamās infekciju slimību pazīmes norādīt nav iespējams. Turklāt līdzīgas pazīmes var izraisīt dažādi iemesli, ne tikai infekcijas slimība. Piemēram, kā slimības simptomi bērnam var būt nogurums, uzvedības izmaiņas, atteikšanās no ēdiena un miegainība. Taču šīs pazīmes var izraisīt arī citi iemesli, tāpēc šādos gadījumos vecākiem būtu jāizvērtē bērna veselības stāvoklis un iespēja pakalpojuma sniegšanas vietu neapmeklēt.
"Arī izveseļošanās periodā bērns vēl ilgstoši var būt infekcijas slimības ierosinātāju nēsātājs un inficēt apkārtējos."
MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka darbiniekiem, kas strādā bērnu pieskatīšanas un pirmsskolas izglītības iestādēs, saskaņā ar 2013.gada 16.jūlija MK noteikumiem Nr.404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība" ir jābūt pedagoģiskajai izglītībai, pedagoga vai aukles profesionālai kvalifikācijai vai apgūtai izglītības programmai bērnu aprūpes jomā, kuras ietvaros jāapgūst zināšanas ne tikai par bērnu attīstību un audzināšanu, bet arī par fizioloģiju un bērniem tipiskām infekcijas slimībām un to pirmajām pazīmēm.
"Jāņem gan vērā, ka dažus infekcijas slimību simptomus var izvērtēt tikai pediatrs vai ģimenes ārsts. Klepus un iesnas vienā gadījumā var būt infekcijas slimības simptoms, bet citā – alerģijas izpausme. Šādos gadījumos tikai ārsts var novērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt, vai viņš drīkst apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu," uzsver O.Šneiders.
Tāpat ir jāsaprot, ka bērna veselības stāvokli nenosaka tikai viena slimības pazīme, skaidro ministrijas pārstāvis. Ir jāņem vērā arī citi simptomi, kas varbūt nav precizēti MK noteikumos, jāvērtē bērna vispārējā pašsajūta. Piemēram, bērna ķermeņa temperatūra var būt zem noteiktajiem 37,5oC, bet bērns jūtas slikti, ir citi slimību simptomi (caureja, vemšana u.c.) - bērnu šādā stāvoklī pakalpojuma sniegšanas vietā uzņemt nedrīkst. Savukārt ķermeņa temperatūra vien arī nevar būt noteicošais infekcijas slimības simptoms. Ķermeņa temperatūra 37oC līmenī var saglabāties ilgstoši pēc pārslimotas vīrusu infekcijas, un tas nebūt nenozīmē, ka bērns nevar apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu un būt kontaktā ar citiem bērniem.
Nepieciešama ģimenes ārsta izziņa
Tāpēc ļoti svarīgi, ka bērna veselības stāvokli izvērtē ģimenes ārsts. Lai kliedētu šaubas par bērna iespējamo infekcijas risku, MK noteikumu 14.punkts noteic, ka gadījumos, kad bērnam bija konstatētas pieminētās infekcijas pazīmes vai ja bērns ir slimojis ar kādu no normatīvajos aktos par infekcijas slimību reģistrāciju norādīto infekcijas slimību, pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli un rekomendācijām turpmākai bērna aprūpei pakalpojuma laikā.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece skaidro, ka infekciju slimību saraksts ir pieejams MK noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" 2.pielikumā. Šajā sarakstā iekļautas vairākas bieži sastopamas slimības, piemēram, vējbakas, smags akūts respiratorais sindroms (SARS), gripa.
"Pakalpojuma sniedzēji ir tiesīgi neuzņemt slimus bērnus, tādējādi pasargājot pārējo bērnu veselību."
Veselības inspekcija vērš uzmanību uz to, ka daudzām infekcijas slimībām dažādos to izpausmes posmos ir dažāds inficēšanās risks, atsevišķos gadījumos arī izveseļošanās periodā bērns vēl ilgstoši var būt infekcijas slimības ierosinātāju nēsātājs un inficēt apkārtējos. Tas ir iespējams, piemēram, zarnu infekciju, rota vīrusa infekcijas gadījumos u.tml. Bērnu pieskatīšanas grupās bērniem ir ilgstošs savstarpējs kontakts, koplietošanas rotaļlietas un koplietošanas virsmas (piemēram, ūdens krāni), kas infekcijas slimības izplatīšanās risku paātrina, pat ja kāds no bērniem ir tikai infekcijas slimības izraisītāju nēsātājs.
Tāpēc šo MK noteikumu 14.punktā ir iekļauta prasība, ka gadījumos, ja bērns ir slimojis ar infekcijas slimību, ģimenes ārstam ir jāizvērtē bērna veselības stāvoklis – vai viņš var apmeklēt bērna uzraudzības pakalpojuma vai pirmsskolas izglītības iestādi un bez ierobežojumiem piedalīties ikdienas aktivitātēs. Ārstam jāsniedz rekomendācijas iestādes darbiniekiem atkarībā no situācijas par īpašiem piesardzības pasākumiem bērnu aprūpei, lai mazinātu pārējo bērnu inficēšanās risku, piemēram, pievērst lielāku uzmanību roku mazgāšanai, virsmu un inventāra mazgāšanai, dezinfekcijai u.tml.
Taču Veselības inspekcija norāda, ka atbildību par bērna veselības stāvokli ir jāuzņemas vecākiem, un, ja pakalpojuma sniedzējam nav pamatotu aizdomu, ka bērns būtu slimojis ar infekciju slimību, ģimenes ārsta izziņa nav nepieciešama.
Kontroles pasākumi nav plānoti
Prakse rāda, ka apslimušu bērnu vešana uz bērnudārzu vai citu pieskatīšanas vietu ir ļoti izplatīta problēma, galvenokārt tāpēc, ka vecākiem ir jāstrādā un slimos bērnus nav kam pieskatīt. Tāpēc pakalpojumu sniedzējiem ir savlaicīgi jāinformē vecāki, ar kādām infekcijas slimību pazīmēm bērni pakalpojuma sniegšanas vietā turpmāk pieņemti netiks. Šis pienākums ir noteikts MK noteikumu 15.punktā. Savukārt, ja bērns ir saslimis pakalpojuma sniegšanas laikā, atbildīgai personai ir jāinformē vecāki par notikušo un jānodrošina slimā bērna izolācija, lai pasargātu pārējos bērnus.
Kā tas notiks praksē, ir pāragri spriest. Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders uzsver, ka MK noteikumu 13. un 14.punktā noteiktās prasības nav paredzētas kontroles pasākumu veikšanai. Šie punkti norāda uz pakalpojuma sniedzēju un veicēju tiesībām, atbildību un rīcību konkrētā situācijā, lai nepieļautu, ka slimi bērni apmeklē pakalpojuma sniegšanas vietu. Taču I.Mauriņa domā, ka jebkuri jauni noteikumi iedzen bērnudārzu vadītājos un audzinātājās bailes no soda sankcijām. Pat ja tādas nav paredzētas, jaunie noteikumi var vedināt vecākus rakstīt sūdzības augstākām instancēm un paust neapmierinātību, ja kādās bērnu pieskatīšanas grupās tiek uzņemti saslimuši bērni. Tomēr jāatzīst, ka tā ir aktuāla sabiedrības problēma, jo arī pieaugušie ļoti bieži dodas uz darbu saslimuši, tādējādi veicinot vīrusu izplatīšanos kolektīvā, rezumē Latvijas Vecāku kustības pārstāve.
