Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” samazinājuši interešu konflikta risku amatpersonu darbībā, vienlaikus ievērojami ierobežojot deputātu ienākumus un paverot iespējas vēlētāju gribai neatbilstošām manipulācijām ar domes sastāvu.
LV portāla kolāža
Šā gada 20.jūnijā jaunievēlētā Rīgas dome ārkārtas sēdē apstiprināja piecu pašvaldības deputātu – Anatolija Aļeksejenko, Dmitrija Pavlova, Oļega Burova, Sergeja Hristoļubova un Tatjanas Lukinas – pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa pēc pašu domnieku lūguma. Šādas rīcības, kas izmainījusi galvaspilsētas domes sastāvu par teju desmitdaļu, iemesls ir izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
Demisionē amatu apvienošanas aizlieguma dēļ
No šā gada 1.jūlija saskaņā ar grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" vietvaru deputāti vairs nevar ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus. Pašvaldību deputātiem turpmāk arī liegts būt amatos pašvaldības administrācijā, ja viņu pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāta amats nebūs savienojams ar dažādu pakalpojumu sniegšanu domes administrācijai. Uz laiku pilnvaras noliks arī Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Jau pērn viņš nokārtojis zvērināta advokāta eksāmenu, taču saskaņā ar Advokatūras likumu nevar nodot advokāta zvērestu, būdams pašvaldības deputāta amatā.
Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" kopā ar ierobežojumiem, ko paredz likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ir galvenais iemesls, kāpēc no mandātiem atsakās vietvaru deputāti ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavas, Dobeles, Strenču un citās pašvaldībās, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktore Liene Kristapsone.
"Lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras pašvaldībās, kas ir likuma grozījumu mērķis, radījis jaunu problēmu, kuru patlaban iespējams atrisināt, tikai palielinot deputātu atalgojumu."
Mandātus nolikušie lielākoties ir cilvēki, kas jau līdz šim ieņēmuši vadošus un labi atalgotus amatus izpildvarā vai pašvaldības uzņēmumos. Tā kā pašvaldību deputātu atalgojums tiek aprēķināts proporcionāli nostrādātajam stundu skaitam, tā sauktie ierindas deputāti, piedaloties tikai domes vai komisiju sēdēs, kuru kopējais ilgums ir 10–20 stundas mēnesī, nereti nesaņem vairāk par dažiem desmitiem latu, skaidro VARAM pārstāve.
Likums par pašvaldības deputāta statusu nosaka: deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Tādējādi paralēli tautas priekšstāvja pienākumu pildīšanai municipalitātes deputātam visbiežāk nepieciešams meklēt arī pietiekami atalgotu pamatdarbu ārpus domes vai padomes ietvariem. Lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras pašvaldībās, kas ir pašvaldību likuma grozījumu mērķis, radījis jaunu problēmu, kuru patlaban iespējams atrisināt, tikai palielinot deputātu atalgojumu.
Tikai jāuzraksta iesniegums
Tiesiskais regulējums paredz, ka atteikšanās no pašvaldības deputāta mandāta ir vienkārša un ātra. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka: deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ. Demisionējošajam priekšstāvim par savu nodomu atkāpties no vēlētā amata ir jāuzraksta iesniegums domes priekšsēdētājam un lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanu ir jāpieņem jau nākamajā domes sēdē. Pat ja šādu lēmumu dome nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas nākamajā dienā pēc sēdes un viņš ir brīvs no jebkādiem pienākumiem domes un vēlētāju priekšā, likuma liberālo pieeju apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa. Demisionējušā deputāta vietā saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu stājas nākamais kandidāts no vēlēšanu saraksta, ko pārstāvējis demisionējušais deputāts.
"Deputāta pilnvaras izbeidzas nākamajā dienā pēc sēdes, un viņš ir brīvs no jebkādiem pienākumiem domes un vēlētāju priekšā."
Likumā ir paredzēta arī pašvaldības deputāta pilnvaru nolikšanu uz laiku. Tas iespējams tad, ja deputāts iestājies Saeimas sastāvā, uz laiku nomainīdams kādu tās locekli, kas stājies valdības vadītāja, viņa biedra vai ministra amatā. Īslaicīgas deputāta pilnvaru nolikšanas iemesls var būt arī grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājums.
Pilnvaru apturēšana un pirmstermiņa izbeigšana
Mandāta nolikšana var nebūt tikai deputāta brīvas gribas akts. Noteiktās situācijās ir paredzēta arī deputāta pilnvaru apturēšana. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu tas iespējams, ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs.
Deputāta pilnvaras pirms termiņa, neskaitot labprātīgas demisijas gadījumus, izbeidzas arī, ja likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts ievēlēts, pārkāpjot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus. Piemēram, pēc Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošās informācijas, Daugavpils domes deputāts Boriss Ivanovs savulaik ir bijis Valsts drošības komitejas štata darbinieks, kas viņam liegtu kandidēt vēlēšanās. Šā fakta patiesumu gan var apstiprināt tikai tiesa, un deputāts nolikt mandātu pats negrasās.
Pirms termiņa deputāta pilnvaras ir izbeidzamas arī, ja konstatēts fakts, ka deputāts nav Latvijas pilsonis, deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcībnespējīgu, kā arī ja dome anulējusi deputāta pilnvaras. Tas iespējams, ja tautas priekšstāvis vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē, un ar apgabaltiesas spriedumu, – ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim.
"Ja neilgi pēc vēlēšanām atklājas, ka cilvēks nemaz nav domājis strādāt par deputātu, tas ir uzskatāms par vēlētāju mānīšanu."
Tiesa, valodas nezinātājiem dota iespēja saglabāt amatu - likums nosaka, ka domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu. Ja tas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam prasmju līmenim nav izdarīts sešu mēnešu laikā vai deputāts atkārtoti neierodas uz valodas prasmes pārbaudi, Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt apgabaltiesā pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu. Normāli deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes pirmās sēdes dienu.
Ievēlēta tautas priekšstāvja atteikšanās attaisnot savu vēlētāju cerības tiek vērtētas ļoti pretrunīgi. Partijas, kuru deputāti, iepriekšējos pašvaldību sasaukumos ieņemot vadošus amatus izpildvarā, tagad, dodot vietu nākamajiem saraksta kandidātiem, atkal atgriežas iesildītajos krēslos, taisnojas, ka vēlētāji var būt apmierināti, jo viņu atbalstītie kandidāti joprojām ir pie teikšanas pašvaldībā un palīdz partijas programmas īstenošanā. Vienlaikus šāda rokāde izmaina vēlētāju noteikto domes – pašvaldības galvenās lēmējinstitūcijas - sastāvu.
"Mandāta nolikšanai var būt dažādi iemesli – deputāta veselības stāvoklis, pārcelšanās dzīvot uz citu valsti, karjeras pavērsiens, taču, ja neilgi pēc vēlēšanām atklājas, ka cilvēks nemaz nav domājis strādāt par deputātu, tas ir uzskatāms par vēlētāju mānīšanu," uzskata politoloģe, labas pārvaldības standartu eksperte no sabiedriskās politikas centra PROVIDUS Iveta Kažoka. Viņa iesaka "vēlētājiem sekot līdzi tam, kas notiek partijās, lai nākamajās vēlēšanās nenobalsotu par komandu, par kuru nemaz nav bijusi vēlēšanās balsot".
