Vienkāršo būvkomersantu reģistrēšanu Būvkomersantu reģistrā

Būvniecības likuma 10.pants nosaka: lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam ir jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par uzņēmējdarbības rādītājiem būvniecībā, 2010.gadā Latvijā bija 6237 uzņēmumi, kas nodibināti ar mērķi veikt komercdarbību būvniecībā. Turklāt šā gada 30.jūlijā Būvkomersantu reģistrā reģistrējās 10 000 būvkomersants, bet šajā gadā līdz 31.jūlijam ir reģistrēti 615 jauni būvkomersanti.

"Bieži komersants nereģistrē darbinieku VID kā darba ņēmēju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā."

Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, būvniecībā nodarbinātajām personām (arhitektu, inženierizpētes veicēju, projektētāju, būvekspertu, būvdarbu vadītāju vai būvuzraugu), kurām ir pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu un kuras kā darba ņēmēji ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā, komersantu raksturojošus datus, ikgadējās informācijas aktualizēšanas datumu, kā arī informāciju par būvkomersanta pieļautajiem būvkomersantu reģistrācijas noteikumu, kā arī nodokļu, darba drošību, būvniecību un citu jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas ir fiksēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un paziņoti reģistra iestādei.

Kādēļ nepieciešami grozījumi?

Līdz šim Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumu Nr.799 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" (noteikumi) 4.punkts paredzēja, ka komersants var pretendēt uz reģistrāciju reģistrā, ja:

1. komersants uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu arhitektu, inženierizpētes veicēju, projektētāju, būvekspertu, būvdarbu vadītāju vai būvuzraugu un attiecīgajai personai (speciālists) ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu vai komersanta valdes loceklis ir speciālists;
2. komersanta nodarbinātais speciālists vienlaikus kā speciālists nav darba tiesiskajās attiecībās ar vairāk nekā diviem citiem komersantiem, kas reģistrēti reģistrā.

Tas nozīmē, ka komersantam, kas reģistrēts reģistrā, ir jāatbilst iepriekš minētajām prasībām visā laika periodā, kamēr tas reģistrā ir reģistrēts, kā arī jāsniedz reģistra iestādei ziņas par visiem tā nodarbinātajiem speciālistiem. Tomēr praksē komersanti bieži attiecina noteikumu 4.punkta prasības tikai uz reģistrācijas brīdi reģistrā, tulkojot tiesību normu gramatiski, kā arī sniedz ziņas reģistra iestādei tikai par vienu nodarbināto speciālistu, lai gan nodarbina vairākus speciālistus, tajā skaitā arī tādus, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar vairāk nekā trim komersantiem, kas reģistrēti reģistrā, un tādējādi neatbilst noteikumu prasībām, norādīts noteikumu projekta anotācijā.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša skaidro, ka līdzšinējā praksē ministrija secinājusi, ka bieži komersants nereģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darba ņēmēju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk šādā gadījumā ministrijai būs tiesības izslēgt ziņas par attiecīgo personu no reģistra, nepieprasot komersantam papildus skaidrot, kādēļ nav ievērotas normatīvo aktu prasības.

I.Oša uzsver, ka, analizējot Būvkomersantu reģistra datus, ministrija ir secinājusi - ir nepieciešams atvieglot nosacījumus ziņu aktualizēšanai par komersanta nodarbinātajiem speciālistiem, vienlaikus ieviešot stingrāku kontroli pār to, lai attiecīgās ziņas iesniegtu laikā.

Būvkomersantiem samazina finansiālo slogu

Lai nodrošinātu aktuālu informāciju Būvkomersantu reģistrā, kā arī noteiktu skaidrākus nosacījumus komersantiem un arī veicinātu noteikumu prasību ievērošanu, šā gada 24.augustā stājās spēkā grozījumi 2011.gada 19.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.799 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi".

I.Oša norāda, ka kopš 2005.gada būvkomersantu reģistrācijas process ir vienkāršots vairākkārt, lai pēc iespējas atvieglotu komersantiem veicamās darbības. Lai samazinātu būvkomersantam finansiālo slogu un veicinātu Būvkomersantu reģistrā iekļautās informācijas aktualitāti, noteikumi paredz:

• atcelt valsts nodevu 10 latu apmērā par jaunu būvkomersanta nodarbināto speciālistu norādīšanu reģistrā;
• izņēmuma gadījumu, kad valsts nodeva maksājama samazinātā apmērā - 50 latu par atkārtotu būvkomersanta reģistrāciju, ja būvkomersants iepriekš izslēgts no reģistra, pamatojoties uz iesniegtajām ziņu izmaiņām par vienīgā speciālista atbrīvošanu;
• pienākumu būvkomersantam 10 darbadienu laikā sniegt ziņas reģistra iestādei par katru nodarbināto speciālistu, kuram jāatbilst noteikumu prasībām: speciālists nodarbināms uz darba līguma pamata (darba ņēmēja reģistrācija VID); speciālistam jābūt izsniegtam būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātam; speciālists var būt darba tiesiskajās attiecībās ar ne vairāk kā trijiem būvkomersantiem;
• norādīt būvniecības jomu, kurā komersants nodarbina katru speciālistu.

I.Oša skaidro, ka vienlaikus līdz ar grozījumiem noteikumos ir ietverts tiesiskais pamats pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevas atmaksai. Gadījumos, kad komersants pārskaitījis valsts nodevu par darbībām, kuras ar šādu nodevu neapliek, vai arī pārskaitītās nodevas apmērs ir lielāks, nekā noteikts normatīvajā aktā, to atmaksās iesniedzējam. Turklāt noteikumi jau šobrīd paredz komersantam iespēju bez maksas apturēt un atjaunot savu darbību Būvkomersantu reģistrā uz laiku līdz 6 mēnešiem, ja tam nav speciālistu vai tas noteiktu laiku neveic komercdarbību būvniecības jomā.

"Būvkomersantu sniegtajām aktuālajām ziņām jāsakrīt ar VID informācijas sistēmā norādītajām ziņām, citās informācijas sistēmās pieejamām ziņām."

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs pauž viedokli, ka noteikumu grozījumi būtiskas izmaiņas nenesīs. Tie ievieš lielāku kārtību, bet tas nav tik liels sasniegums. Praktiska atspaida nebūs, kamēr Latvijā neieviesīs Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kas Igaunijā jau darbojas vairāk nekā divus gadus. Kopumā igauņi mums ir divus soļus priekšā sertifikācijā, viņiem pirmajiem bija reģistrs un viņiem ir ieviests būvinženieru reģistrs, kas nav Latvijā, uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents .

Kontrolēs nepatiesas informācijas sniegšanu

Stingrākas kontroles nolūkā noteikumu grozījumos ir noteikts, ka reģistra iestāde (Ekonomikas ministrija) pēc savas iniciatīvas varēs izslēgt komersantu, kas nepieciešamās ziņas nav sniedzis, nepieprasot papildu skaidrojumu par iemesliem ziņu nesniegšanai.

I.Oša uzsver, ka šobrīd iepriekšējos gados sniegtā informācija par būvkomersantu nodarbinātajiem speciālistiem ir pārbaudīta. Būvkomersantu sniegtajām aktuālajām ziņām jāsakrīt gan ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā norādītajām ziņām, gan arī citās informācijas sistēmās pieejamām ziņām. Līdz ar to būvkomersantam vairs nebūs jāsniedz papildu informācija Ekonomikas ministrijai, bet Ekonomikas ministrija pati veiks sniegto ziņu pārbaudi, izmantojot valsts informācijas sistēmu datubāzes.

"Būvniecības likums paredz obligātu prasību komersantam komercdarbības veikšanai reģistrēties Būvkomersantu reģistrā."

"Noteikumi neparedz administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem, tomēr Būvniecības likums paredz obligātu prasību komersantam komercdarbības veikšanai reģistrēties Būvkomersantu reģistrā, norādot par būvniecību atbildīgos darbiniekus, kuriem izsniegts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. Ja būvkomersants nav reģistrējies Būvkomersantu reģistrā vai ir izslēgts no Būvkomersantu reģistra:

• nav pieļaujama līgumu slēgšana ar pasūtītāju par būvdarbu veikšanu;
• būvniecības pakalpojumu sniegšana publisko iepirkumu ietvaros;
• būvvalde būvkomersantam neizsniedz akceptu būvprojektiem un būvatļaujas;
• būvkomersantam ir problemātiski vai pat neiespējami ievērot arī citus būvniecības procesa nosacījumus, par ko savukārt administratīvo atbildību paredz Administratīvo pārkāpumu kodekss.

"Ja būvkomersants ir veicis komercdarbību būvniecībā, nenodarbinot personas, kurām izsniegts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, un nav paziņojis Ekonomikas ministrijai par speciālistu atbrīvošanu, komersantam, kā to paredz šobrīd spēkā esošie noteikumi, par atkārtotu reģistrāciju reģistrā jāmaksā par 200 latiem lielāka valsts nodeva, nekā tā noteikta pirmreizējās reģistrācijas gadījumā vai gadījumā, kad komersants paziņojis reģistra iestādei par speciālistu atbrīvošanu," skaidro I.Oša.