Dalība Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū un Šengenas zonā nodrošina un veicina cilvēku brīvu pārvietošanos, kā arī tiesības strādāt un dzīvot citā ES dalībvalstī. Dodoties ceļojumā vai strādāt ārpus Latvijas teritorijas, Latvijas valstspiederīgiem tas ir jāpaziņo Latvijas valsts iestādēm, lai attiecībās ar Latvijas valsti izbraukusī ...

Latvijas valstspiederīgie aizvien biežāk vēršas pēc konsulāras palīdzības, atrodoties ārzemēs, tāpat aizvien vairāk ārzemnieku piesakās saņemt vīzu iebraukšanai Latvijā. Ārlietu ministrija meklē risinājumus un šajā gadā plāno jaunus pasākumus, lai gan izglītotu iedzīvotājus, kā ceļot droši, gan veicinātu vīzu saņemšanas procesu ...

Ekonomikas ministrija pagājušā gada nogalē plašāk iepazīstināja ar Reemigrācijas atbalsta plāna astoņiem pasākumu virzieniem. Plāna gala versiju ir iecerēts izstrādāt un iesniegt valdībai šī gada 2.aprīlī. Kamēr reemigrācijas plāna gala versija vēl top, 2013.gadā ir paredzēti dažādi pasākumi, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un ...

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, pēdējo divpadsmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 340 tūkstošiem, no kuriem apmēram 213 tūkstoši iedzīvotāju ir emigrējuši. EM prognozē, ka līdz 2030.gadam varētu rasties ap 120 tūkstoš brīvu darba vietu, kuras, ja nenotiks reemigrāciju veicinoši pasākumi, būs jāaizpilda ar imigrantu ...

Latviešu diaspora ārzemēs turpina pieaugt. Pēc Ārlietu ministrijas datiem, tai piederīgi ir no 350 līdz 400 tūkstošiem personu. Lai stiprinātu Latvijas saikni ar latviešu diasporu un mudinātu ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē, valsts institūcijas meklē risinājumus sadarbības veicināšanai ar diasporu ārzemēs.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas pilsoņiem ir pavērušās gan iespējas brīvi ceļot gandrīz visā Eiropā, gan strādāt dažādās Eiropas un Eiropas Savienības valstīs. Kopš 2011.gada 1.maija Latvijas pilsoņi varēja baudīt neierobežotas tiesības strādāt Šveicē. Taču pēc gada ierobežojumi Šveicē Latvijas pilsoņiem ir atjaunoti. No šā gada ...

Ar 2012.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļu vadītājiem nepieciešamie dokumenti būs jāuzrāda ne tikai policistiem, bet arī robežsargiem visā Latvijas teritorijā.

Referendums par otras valsts valodas statusu krievu valodai liek palūkoties uz valodu attiecībām Latvijā. Latviešu valoda, dalot pozīcijas ar krievu un vācu valodu, dominējošu stāvokli baudījusi apmēram pusi laika kopš valsts dibināšanas 1918.gadā.

Arī 11.Saeima nu atsākusi darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā*, lai tajā ietvertu principus, pēc kādiem būtu pieļaujama dubultpilsonība, jeb pareizāk būtu teikt - vairākpilsonība. Šis darbs aizsākās 10.Saeimas laikā, „Nacionālās apvienības” un „Pilsoniskās savienības” deputāti to aktualizēja pašās 9.Saeimas beigās.

Uz jautājumu, vai Latvija tiešām izmirst, Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs profesors Pēteris Zvidriņš sniedz apstiprinošu atbildi: „Jā, mēs diezgan strauji izmirstam.”