Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uz praksi balstītie sagatavotie priekšlikumi ir aizmetnis parlamenta turpmakajam darbam Publisko iepirkumu likuma tiesiskā regulēuma pilnveidošanai.
LV portāla infografika
Valdība atbalstījusi ekspertu darba grupas priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, lai samazinātu birokrātiskus apgrūtinājumus, vienkāršotu atsevišķas procedūras, novēršot procesa smagnējību un nevajadzīgu kavēšanos.
Ekspertu darba grupa
Divu trīs gadu laikā varētu būt jauns likums.
Jauni noteikumi paredzēti ES direktīvās.
2012.gadā Publisko iepirkumu likumā divas reizes grozījumi jau ir pieņemti.
Priekšlikumus jauniem grozījumiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā izstrādājusi ekspertu darba grupa, kurā iesaistīti visu ieinteresētu pušu – valsts (arī korupcijas apkarotāju), uzņēmēju (arī ārvalstu investoru) un nevalstisko organizāciju – pārstāvji.
Ekspertu uzdevums bija piedāvāt risinājumus problēmām, kas ir konstatētas publisko iepirkumu praksē. Darba grupas vadītājs Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons uzsver: svarīgi, lai valsts līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un lai tiek nodrošināta godīga konkurence.
Ātrai rīcībai ir sagatavoti priekšlikumi, ko valdība atbalstīja 3.janvāra sēdē. Vidējā termiņā ir jāsagatavo jauns Publisko iepirkumu likums, kura izstrādē ņems vērā Eiropas Savienības topošās direktīvas.
Paaugstinās mazo iepirkumu slieksni
Valdība atbalstījusi priekšlikumu no 20 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu palielināt slieksni iepirkumiem, kam tiek piemērota vienkāršotā iepirkuma procedūra.
I.Mēkons šo priekšlikumu pamato gan ar ekonomiskās izaugsmes prognozēm, gan nostāju, ka mazajos iepirkumos vajadzētu būt pietiekami lielai rīcības brīvībai salīdzinājumā ar lieliem iepirkumiem. Sliekšņa palielināšanu papildinās atklātības pienākums, jo pašreiz problēma ir tā, ka mazajos iepirkumos nav informācijas, ar kādiem konkrētiem piegādātājiem pasūtītājs strādā, kas savukārt rada bažas par interešu konfliktu, arī lielo iepirkumu procedūru apiešanu.
Tāpēc ir paredzēts noteikt pasūtītāja pienākumu publicēt noslēgtos iepirkuma līgumus un to grozījumus savā mājaslapā - ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi.
"Paredzēts noteikt pasūtītāja pienākumu mazos iepirkuma līgumus un to grozījumus publicēt savā mājaslapā."
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile norāda, ka mazajos iepirkumos, kam ir izveidots pietiekami sarežģīts regulējums, tagad piedāvāts vienkāršot procesu gan pasūtītāja organizatoriskām darbībām iepirkumā, gan arī paredzēts nodrošināt pilnu informāciju par noslēgtajiem līgumiem un grozījumiem, lai uzņēmēji varētu sekot līdzi tam, kas iepirkumos notiek.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs saistībā ar sliekšņa paaugstināšanu ir izteicis uzņēmēju bažas par pārsūdzības mehānismu, jo vairāk publisko iepirkumu var ienākt riska zonā, proti, vienkāršoto iepirkumu summas pacelšana nozīmē arī to, ka šiem iepirkumiem nevar tikt nodrošināta pārsūdzība IUB. Viņš prognozē, ka par to vēl sagaidāmas plašas diskusijas Saeimā.
VID un UR izziņas būs jāiegūst pasūtītājam
Pēc uzņēmēju ierosinājuma paredzēts ieviest vienas pieturas aģentūras principu attiecībā uz likumā prasītajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņām par to, ka pretendentam nav nodokļu parādu, un Uzņēmumu reģistra izziņām, ka nav maksātnespēja. Šo informāciju būs jāiegūst pasūtītājam, nevis pretendentam, lai uzņēmumiem nav jāprasa izziņas, kas valsts iestādēm ir pieejamas.
Priekšlikums paredz, ka pasūtītājs: 1) attiecībā uz pretendentu (neatkarīgi no tā reģistrācijas valsts vai tā pastāvīgās dzīvesvietas) informāciju par VID administrēto nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 100 latus, esamību iegūst, ieskatoties VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Uzskatāms, ka pretendentam ir nodokļu parādi, ja pasūtītājs to esamību ir konstatējis ieskatīšanās brīdī parādnieku datubāzē; 2) attiecībā uz Latvijā reģistrētu (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) pretendentu pieprasa Uzņēmumu reģistram informāciju par maksātnespējas procesiem un atrašanos likvidācijas stadijā. Uzņēmumu reģistrs minēto informāciju sniedz trīs darbdienu laikā.
J.Butkevičs uzskata, ka VID un Finanšu ministrijai būs jānodrošina, lai datubāze tiktu aktualizēta pēc iespējas regulārāk – vismaz nākamajā dienā pēc tam, kad dzēsts nodokļu parāds. Uzņēmēji arī rosinās: ja kādā no nodokļiem ir izveidojusies nodokļu pārmaksa, bet citā ir parāds, lai pārmaksa automātiski nodzēstu parādu. Tā varētu būt aktuāla problēma būvniecības sektorā, kad veidojas diezgan būtiskas PVN pārmaksas. Un, ja ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, lai pārmaksas automātiski nodzēstu un komersanti netiktu iekļauti nodokļu parādu datubāzē.
Apliecinājums dokumentu paketei un e-pieteikšanās
Grozījumi likumā paredzēti arī elektronisko dokumentu iesniegšanā un dokumentu paketes apliecināšanā. Patlaban, piemēram, ja iesniegti 150 dokumenti, uzņēmējam katrs dokuments jāapliecina atsevišķi. Plānots, ka uzņēmējs, iesniedzot pieteikumu, to var apliecināt ar vienu apliecinājumu šī dokumentu sējuma beigās.
Dokumentu apliecinājumus un tulkojumu pareizību, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts, varēs apliecināt ar vienu parakstu, savukārt, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs būs tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Pasūtītājam būs aizliegts pieprasīt pretendentam pieteikumu papildus iesniegt arī rakstveidā.
J.Butkevičs vērtē, ka tas daudziem komersantiem atvieglos dzīvi, piebilstot, ka šādu pieeju vajadzētu vērst plašumā, attiecinot to ne tikai uz publiskajiem iepirkumiem, bet arī uz citiem projektiem, kur jāiesniedz daudz dokumentu, piemēram, ES fondu, arī būvniecības projektos.
Konkursa dialogs sarežģītiem projektiem
Patlaban likums konkursa dialoga procedūru pieļauj tikai publiskās un privātās partnerības projektos. Darba grupa vienojusies, ka šī iespēja jāpaplašina uz visiem gadījumiem, kuros ir objektīvas grūtības sākumā precīzi noteikt prasības. Kā piemēru I.Mēkons minēja vilcienu iepirkumu, kur sākotnēji uzņēmēji izteikuši bažas, ka prasības vispār neatbilst tirgus realitātei, ka šādus vilcienus izgatavot un piegādāt nemaz nevar. Vēlāk prasības mainītas, un citam pretendentam tas šķitis diskriminējoši.
Lai novērstu nekorektas situācijas nākotnē, visos gadījumos, kad sākuma stadijā juridiski, finansiāli, tehniski ir sarežģīti noteikt prasības, būtu pieļaujama dialoga procedūra.
Tas nozīmē, ka konkursa dialogu attiecinās uz visiem gadījumiem, kad bez tāda ar tirgus dalībniekiem ir objektīvas grūtības noteikt detalizētas prasības, ņemot vērā jautājuma sarežģītību.
IUB vadītāja atgādina, ka par konkursa dialoga procedūru ir diskutēts arī iepriekš, apzinoties, ka tas ir jāpiedāvā jebkuram sarežģītam iepirkumam, tomēr sākotnēji kā viss nezināmais tas radījis bažas un tāpēc šo procedūru likums pieļāva tikai publiskajā un privātajā partnerībā. Rezultātā šī procedūra praktiski netika piemērota.
Risinās viena pretendenta problēmu
Likums pašlaik nosaka: ja ir bijis tikai viens pretendents, konkurss jāizbeidz un jāsāk jauns.
Citu valstu pieredze liecina, ka līgumu var slēgt arī ar vienu pretendentu, ja tas atbilst visām konkursa prasībām. Taču, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, pasūtītājam savā mājaslapā ir jāpamato, ka viņš izstrādājis konkursa noteikumus tā, lai visiem būtu iespēja pieteikties, lai nebūtu bažu, ka lobēts ir viens pretendents.
IUB vadītāja D.Gaile norāda, ka, ar iepriekšējiem grozījumiem iekļaujot likumā šādu regulējumu, likumdevējs gribēja nodrošināties pret konkurences mazināšanos iepirkumos. Taču izveidojusies situācija, ka atklātie konkursi "iet pa apli". Ja par kādu iepirkumu tirgus sektorā nav intereses, pasūtītājs atkal un atkal no jauna spiests iziet iepirkuma procedūru.
D.Gaile uzskata, ka izmaiņas atvieglos pasūtītāja situāciju un arī pretendenti neesot ieinteresēti konkursa pārcelšanā. Taču ir ierosināts saglabāt ierobežojumu – ja slēgta konkursa gadījumā pasūtītājs ir izveidojis prasības, kuras var izpildīt tikai viens kandidāts, tad pirmā stadija – kvalifikācijas atlase - ir jāpārtrauc un jāpārskata savas kvalifikācijas prasības.
"Paaugstinot mazo iepirkumu slieksni, tas pieaug arī pārsūdzības iespējai."
Premjera iniciatīva steidzamā kārtā pilnveidot iepirkumu procesu ir atbilde uzņēmēju un nevalstisko organizāciju kritikai par esošā publisko iepirkumu sistēmas regulējuma iespējām nodrošināt valsts interesēm atbilstošu risinājumu, tai skaitā no valsts finanšu resursu izlietošanas lietderības, atklātības un iepirkuma procesa caurskatāmības viedokļa, kā arī godīgas konkurences apstākļiem uzņēmējiem.
J.Butkevičs kā apsveicamu vērtē iniciatīvu, ka uzņēmēju organizācijas tiek piesaistītas problēmu apzināšanā un priekšlikumu izstrādē, kad tiek meklēti risinājumi, nevis prasīts padoms tikai tad, kad dokumenti jau sagatavoti.
Ministru prezidents V.Dombrovkis ekspertu grupai uzdevis turpināt darbu pie priekšlikumu izstrādes, lai uzlabotu publisko iepirkumu sistēmu. Paredzēts, ka darba grupa līdz 15.janvārim premjeram iesniegs pasākumu plānu.
D.Gaile norāda, ka IUB atbalsta jebkuras izmaiņas, kas padara šo procesu skaidrāku, vienkāršāku, abām pusēm saprotamāku, izsakot cerību, kas jauno priekšlikumu iekļaušana likumā varētu samazināt iesniegumu skaitu, ko iesniedz birojam, strīdoties par iepirkuma procedūrām.
Jauns Publisko iepirkumu likums varētu tikt izstrādāts tuvāko divu triju gadu laikā. Sagaidāms, ka tajā būs iekļauts regulējums, kas paredzēts ES topošajās direktīvās.
Citi iespējamie jaunumi nāks ar direktīvām
Iepirkumu sakarā Latvijai slikti beigusies iniciatīva vērsties pret aplokšņu algu maksātājiem, pret nodokļu nemaksātājiem arī ar attiecīgu normu iekļaušanu Publisko iepirkumu likumā.
Uz LV portāla jautājumu – kā tagad var pārliecināties, vai pretendents pienācīgi maksā nodokļus, ja nodokļu parādniekos lielāks risks ir iekļūt tam, kurš nodokļus maksā, D.Gaile atzina, ka tas ir jautājums par aplokšņu algām un ka bijis mēģinājums to risināt, izslēdzot no līdzdalības iepirkumos pretendentu, kura vidējā alga ir ievērojami zemāka par vidējo algu nozarē. Ar Satversmes tiesas 2011.gada 3.novembra spriedumu šī prasība vairs nav piemērojama. (Tagad pasūtītājiem, saņemot Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtās izziņas, jāņem vērā tikai informācija daļā par nodokļu parādu apmēru, bet ne par darba ņēmēju mēneša vidējo darba ienākumu apmēru.)
"Pašreiz likuma regulējums vērsts uz to, ko ir iespējams konstatēt nepārprotami un bez strīdiem, un mēs nevaram uzlikt pasūtītājam pienākumu izvērtēt, vai pretendents maksā aplokšņu algas. Ja to nevar izdarīt Finanšu policija un VID, to nevarēs izdarīt pasūtītājs," skaidro IUB vadītāja, piebilstot, ka tas tomēr ir viens no jautājumiem, pie kuriem varētu atgriezties, kad būs diskusijas par citiem instrumentiem, kurus varētu ietvert likumā. Taču tas nav iespējams un nav paredzēts pašreizējo priekšlikumu paketes ietvaros.
Kā gruzdums lielajās cīņās par iepirkumiem (kas ir nodokļu maksātāju nauda) ir arī mazo uzņēmēju beztiesiskums. Kādas ir tendences, piemēram, būvniecībā, starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem un to apakšuzņēmējiem, kas gadiem ir bijusi problēma mazajiem uzņēmējiem, kuriem nereti par darbu tiek atmesti santīmi un šajā nozarē strādājošie runā par "ģenerāļu" lielo naudu.
D.Gaile norāda, ka pašreiz likumā jau ir noteikta diezgan stingra kontrole, kā ģenerāluzņēmējs pilda līgumu būvniecībā; ja 20% darbu tiek nodoti apakšuzņēmējiem, šis apakšuzņēmējs tiek pārbaudīts, vai viņš maksā nodokļus vai viņš nav maksātnespējīgs. Turklāt tiek pārbaudīti arī apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji, ja viņiem tiek nodoti 20% un vairāk. Ja būvniecībā lielajos iepirkumos apakšuzņēmējam tiek nodota vairāk par pusi no pasūtījuma, viņš uzņemas atbildību kopā ar ģenerāluzņēmēju, kopā slēdz līgumu.
Ja runājam par gadījumiem, kad mazos apakšuzņēmējus nereti mēdz piekrāpt, tad sagaidāms, ka šādu situāciju risināšanas iespējas būs paredzētas jaunajās direktīvās, par kurām runā Eiropā. IUB vadītāja informē, ka tiekot apspriesta iespēja, ka atlīdzību par apakšuzņēmēja paveikto darbu pasūtītājs maksā tieši apakšuzņēmējam, nevis ģenerāluzņēmējam. Tātad šie jautājumi varētu tikt aplūkoti, rakstot jaunu Latvijas likumu.
