NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
1
1

Jauna ilgtermiņa enerģētikas stratēģija

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Stratēģijā, nosakot mērķi veicināt konkurētspējīgu ekonomiku, nosaukti arī kvantitatīvi sasniedzamie rādītāji.

Avots: Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prezentācija

Aizvadītajā trešdienā Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja ar nule izstrādātajām vadlīnijām enerģētikas politikas plānošanai laikposmā līdz 2030.gadam – „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai”.

"Stratēģija 2030", par primāro izvirzot konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus paredz tiekties uz ilgtspējīgu enerģiju, nodrošinot tās ilgtspēju gan ekonomiskā, gan sociālā, gan apkārtējās vides izpratnē, skaidro Ekonomikas ministrija. To plānots panākt, veicinot efektīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu, izvēršot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un tiecoties uz Eiropas Savienības (ES) ilgtspējības mērķu sasniegšanu.

Trešais "Stratēģijas 2030" mērķis paredz apgādes drošuma paaugstināšanu, nodrošinot enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes, mazinot ģeopolitiskos riskus, dažādojot piegāžu ceļus, attīstot starpsavienojumu infrastruktūru, veidojot rezerves un iesaistoties starptautiskā regulējuma pilnveidošanā. Lai energoapgādes drošības izmaksas samazinātu ilgtermiņā, nepieciešama reģionāla sadarbība projektu plānošanā un finansēšanā.

"Stratēģija 2030" 27.septembrī tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, lai to jau šogad izskatītu arī Ministru kabinetā un Saeimā.

Enerģētika - nozīmīgs valsts politikas instruments

"Enerģētika mūsdienās ir kļuvusi par būtisku valsts politikas, tostarp ārpolitikas, sastāvdaļu," uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. "Latvijā līdz šim nav bijusi ilgtermiņa stratēģija enerģētikas politikas plānošanai. Šis projekts radīts ar mērķi panākt, lai enerģētikas politika kalpotu sabiedrības un ekonomikas vajadzībām, nevis otrādi, kā tas nereti ir bijis līdz šim. "Stratēģijā 2030" ir iekļauti ne tikai enerģētikas politikas mērķi un to sasniegšanas pamatnosacījumi, bet arī lēmumus pavadošie politiskie, ekonomiskie un tehniskie riski."

"Stratēģijā ir iekļauti ne tikai enerģētikas politikas mērķi un to sasniegšanas pamatnosacījumi, bet arī lēmumus pavadošie politiskie, ekonomiskie un tehniskie riski."

Līdz šim enerģētikas politikas dokumenti galvenokārt tika plānoti īsākam termiņam. Tādas bija, piemēram, ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571 apstiprinātās "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016. gadam". Šis dokuments tika izstrādāts, balstoties uz 2006.gada patēriņa prognozēm. Saistībā ar peripetijām pasaules un Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomikā pašlaik tās ir krasi mainījušās. 

Priekšplānā izvirzot konkurētspējīgas ekonomikas veidošanu, ilgtspēju un apgādes drošumu, jaunā stratēģijas dokumenta uzdevums ir nodrošināt Latvijas energoapgādes sistēmas spēju elastīgi un efektīvi integrēties reģiona un ES enerģijas tirgos. Kā norāda EM, projekts sniedz arī ilgtermiņa skatījumu uz mūsu valsts enerģētikas sektora attīstības perspektīvām.

Atsevišķās un kopīgās intereses apvienojot

"Stratēģijas 2030" galvenais mērķis ir sasniegt pozitīvu enerģētikas sektora ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā un sekmēt enerģijas ilgtspēju. Tā piedāvā jaunu enerģētikas politikas scenāriju, kas atrodas ciešā saistībā ar klimata politiku – ES saistošo ietvaru līdz 2050.gadam samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā par 93–99 procentiem.

Jaunajā plānošanas dokumentā ir uzsvērta Baltijas valstu reģionālās sadarbības īpašā nozīme, veidojot savu enerģētikas politiku. Pagaidām gan šo "deķi" katrs nereti cenšas vilkt uz savu pusi. Taču no šīs savrupības nāksies atteikties, jo ES līmenī ir iecere īstenot vairākus mūsu reģionam svarīgus projektus. Tostarp Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu. Tāpat visi pieejamie ES finanšu instrumenti ir orientēti uz pārrobežu enerģētikas projektiem. "Stratēģijā 2030" arī iekļauti centieni salāgot atsevišķās un kopīgās intereses.

Dokumentā ir ietverti vairāki konkrēti rādītāji – līdz 2030.gadam nodrošināt 50% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā, siltumenerģijas patēriņu apkurei samazināt līdz 100 kWh/m² un citi.

"Stratēģijas 2030"  saturs izkārtots piecās nodaļās:

  • mērķi un kvantitatīvie rādītāji;
  • mērķu sasniegšanas izaicinājumi un politikas instrumenti;
  • enerģētikas sektora attīstības pamatnosacījumi;
  • tuvākā nākotnē veicamās darbības;
  • nākotnes perspektīva.

Ekonomikas ministrija jāuzteic arī par to, ka beidzot radīts pārskatāms dokuments, kas ietilpst 11 ar pusi standarta formāta lapās. Jācer, ka starpinstitūciju saskaņošanas laikā tas neuzblīdīs un nepārvērtīsies par kārtējo biezo foliantu, kuru pēcāk spēj izlasīt tikai šaurs speciālistu loks.

EM pēc dokumenta akcepta valdībā un Saeimā "Stratēģiju 2030" gatavojas izdot nelielas brošūras veidā, lai ar to varētu iepazīties visi interesenti, jo enerģētikas jautājumi ir aktuāli ne tikai valsts iestādēm, bet arī iedzīvotājiem.

Kā labosim līdz šim pieļautās kļūdas?

Stratēģijas mērķus plānots sasniegt, labojot un turpmāk izvairoties no agrāk pieļautajām kļūdām un izmantojot politikas instrumentus.

"Līdz šim bijusi pārmērīga iejaukšanās dažādos enerģijas veidos," uzsvēra D.Pavļuts. "Valstij, piemēram, nav jāiejaucas jautājumos, kas nosaka, ar kādu intensitāti atbalstīt vienu vai otru enerģijas ražošanas veidu no atjaunojamiem resursiem. Mēs gribam pateikt: jā, lai šī enerģija ir, bet lai tās izvēlē darbojas tirgus, tehnoloģiju attīstības un citi dabiski principi. Pretējā gadījumā valsts šos principus slāpē un kropļo tirgu. Mūsu mērķis ir skaidri atzīt un nākotnē novērst politisku kļūdu veidošanos, vienlaikus novēršot un labojot tirgus nepilnības."

Piemēram, daļai patērētās enerģijas cenā joprojām nav ietverta maksa par SEG izmešiem. Veidojot nodokļu politiku, jāpārskata energoresursu akcīze. Lai neveidotos situācija, ka ar akcīzes nodokli tiek aplikta gāze, bet nav aplikta elektrība, kas ražota citās valstīs, izmantojot šo energoresursu. Šāda situācija neapšaubāmi kropļo enerģētikas tirgu.

"Mājsaimniecības, atslēdzoties no centralizētās siltuma apgādes sistēmas, dažkārt izvēlas iracionālas, mazāk efektīvākas siltuma iegūšanas metodes."

Tāpat šobrīd uz enerģijas lietotājiem gulstas neefektīvas saistības segt augstās izmaksas tiem enerģijas ražotājiem, kuriem iepriekš piešķirtas tiesības pārdot enerģiju par cenu, kas ievērojami pārsniedz tirgus līmeni. Šādas saistības nākotnē tiks pakāpeniski samazinātas, ieviešot arvien taisnīgāku un pārredzamāku enerģijas cenu noteikšanas mehānismu.

Analizējot pieļautās kļūdas, D.Pavļuts minēja arī enerģijas patērētāju, īpaši mājsaimniecību, iracionālu rīcību, nereti atslēdzoties no centralizētās siltuma apgādes sistēmas un izvēloties mazāk efektīvākas siltuma iegūšanas metodes, neiesaistīšanos izdevīgos ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumos un nesamērīgi lielu, neefektīvu tehnoloģiju transporta līdzekļu izmantošanu situācijās, kur tie nemaz nav nepieciešami.

Nākotnes vīzija

Stratēģija paredz vairākus politikas instrumentus. Vispirms - jaunus nodokļu politikas veidošanas principus. EM uzskata, ka turpmāk būtu jāatsakās no obligātā iepirkuma un tarifu atbalsta, kas kropļo enerģētikas tirgu.

Atbilstoši "Stratēģijai 2030" tiek plānoti pasākumi, kas iedalāmi trīs pamatgrupās:

  • energoapgādes drošības paaugstināšana;
  • AER izmantošanas veicināšana;
  • energoefektivitātes paaugstināšana.

"Piemēram, šobrīd strauji attīstās mikroģenerācija," uzsvēra D.Pavļuts. "Daudzviet tiek izmantoti saules paneļi vai nelielas jaudas vēja ģeneratori. Mēs plānojam šādu rīcību atbalstīt. Ekonomikas ministrija gatavo dokumentus, lai šādi mazie ražotāji varētu savstarpēji norēķināties ar elektroenerģijas piegādātājiem."

Ekonomikas ministrs informēja, ka paredzēts ievērojamus līdzekļus ieguldīt centrālās siltumapgādes sistēmas modernizācijā un siltuma zudumu mazināšanā. "Tāpat veicināsim siltuma avotu pāreju no dabasgāzes uz vietējo biomasu. Šī ir joma, kur mūsu zaļajai vērtībai ir vislabākais pielietojums."

"Stratēģijā 2030" ir rakstīts: pārskatot valsts atbalstu un politikas instrumentus atjaunojamo energoresursu izmantošanā, jābalstās uz četriem principiem – enerģijas apjoma elastību, saprātīgām izmaksām, reakciju uz tirgus signāliem un tehnoloģiju neitralitāti. Kā jau iepriekš minēts, ir paredzēts atteikties no valsts noteiktā AER iepirkuma tarifa.

Šīs nostādnes sabalsojas ar enerģijas tirgus liberalizāciju, Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu integrāciju "NordPool Spot" ietvaros, efektīvu un atvērtu dabasgāzes tirgu un citiem pasākumiem, kas kopumā nodrošinātu Baltijas valstu un Latvijas energoneatkarību.

Stratēģijas svarīga sastāvdaļa - energoefektivitātes paaugstināšana

Energoefektivitātes paaugstināšana stratēģijā iezīmēta kā prioritāte, jo šā brīža situācija var radīt riskus enerģētikas drošībai, ilgtspējai un konkurētspējai. Kā zināms, vislētākā enerģija ir neiztērētā enerģija. Turklāt šā līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, kas rada arī jaunas darbavietas ar visām no tā izrietošajām pozitīvajām sekām.

Tiks ieviestas obligātas un brīvprātīgas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai. Stingrākas prasības izvirzīs arī centralizētās siltumapgādes sistēmām saistībā ar siltuma zudumiem. Ar nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instrumentu paredzēts jaunveidojamās Attīstības finanšu institūcijas ietvaros ieviest intensīvu atbalsta programmu esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, sevišķi daudzdzīvokļu sektorā, kur šādiem atbalsta mehānismiem sagaidāma lielākā atdeve.

Turpmāk siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem 1,5% no to gada apgrozījuma nāksies novirzīt energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai jeb ēku siltināšanai.

"Kā svarīga prioritāte stratēģijā iezīmēta energoefektivitātes paaugstināšana."

"Tas nozīmē, ka ēku siltināšanas procesā būs jāpiedalās siltuma ražotājam," stāstīja EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. "Piemēram, siltuma piegādes uzņēmumi ar zināmiem noteikumiem varētu piedāvāt namu siltināšanas pakalpojumus, tai skaitā izmantojot ESKO principus. Īpaši nozīmīgs šāds risinājums būtu Rīgai.

Pašlaik tiek veidots arī tā dēvētais Rotācijas fonds. Paredzams, ka nākamā gada laikā tiks sagatavots attiecīgs regulējums, kā arī sameklēti finansēšanas avoti. Diemžēl tik dāsns finansējums, kāds tas ir šobrīd, nākotnē vairs nav paredzēts."

Stratēģija paredz stimulēt arī jaunu patērētāju pieslēgšanos efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām, veicināt energoauditu plašāku izmantošanu un viedo enerģijas skaitītāju ieviešanu, kas ļautu palielināt patērētāju izpratni par savu enerģijas patēriņu.

"Ekonomikas ministrija kopumā ir izveidojusi kompaktu un pārskatāmu nākotnes vīzijas apkopojumu," secināja Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš. "Šādu stratēģiju galvenais uzdevums ir skaidri parādīt mērķus, kurus izvēlamies, un veidus, kā tos sasniegt. Atbilstoši tiem tiks veidoti jau konkrēti rīcības plāni. Šāda stratēģija dod iespējas radīt caurskatāmus spēles noteikumus potenciālajiem investoriem, nozares dalībniekiem un iedzīvotājiem, lai visiem būtu skaidrs, ar ko rēķināties nākotnē."

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI