Lai izsmeļoši atbildētu uz Jūsu jautājumu, pirmkārt, ir jāzina, vai dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši māju savā vadījumā un ar līgumu uzdevuši pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, vai arī māja joprojām ir pašvaldības īpašumā un to pārvalda pašvaldības uzņēmums.

Tā kā tālāk minat namu pārvaldi, tad acīmredzot spēkā ir otrais variants. Ja māja būtu pārņemta dzīvokļu īpašnieku  (mājas īpašnieka) valdījumā, tad dzīvokļu īpašnieku kopība loģiskā kārtā varētu kontrolēt naudas plūsmu un līdzekļu  izlietojumu.

Šobrīd Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā ir vienīgi minēts, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums ir pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā finanšu uzskaites organizēšana. Par to, kādas atskaites jāsniedz mājas iedzīvotājiem saistībā ar remonta tāmi, nekas nav teikts.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš komentē: „Mājas pārvaldniekam katram dzīvokļa īpašniekam, privātai personai, šāda atskaite nav obligāti jādod. Zinot to, cik saspīlētas attiecības it bieži mēdz būt starp pārvaldnieku un dzīvokļa īpašniekiem, visticamāk, pārvaldnieks meklēs dažādus ieganstus, kādēļ prasīto informāciju nesniegt.

Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt finanšu atskaiti, bet pārvaldnieks izsniegs viņam standarta izziņu, kādu dod visiem – par komunālajiem maksājumiem un tamlīdzīgi. Savukārt izziņas par tāmi iegūšanā svarīgs ir tikai cilvēciskais faktors – ja pārvaldnieks vēlēsies un viņam nebūs nekas slēpjams, viņš ziņas sniegs – jo likums šo komunikāciju nereglamentē.

Sīkāku informāciju patiešām var pieprasīt ar mājas pilnvarotā starpniecību vai arī vairākiem dzīvokļu īpašniekiem rakstiski iesniedzot šādu pieprasījumu. Arī to likums nereglamentē, taču, nevēloties saasināt attiecības ar daudziem dzīvokļu īpašniekiem, pārvaldnieks, visticamāk, kaut kādas ziņas iedos.”