Lai dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību, ir nepieciešama vismaz 50% plus viena dzīvokļa īpašnieka (tātad vairākuma) piekrišana. To var izdarīt, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīkojot aptauju rakstveidā.

Biedrības dibināšanu parasti sagatavo iniciatīvas grupa, kurā apvienojušies aktīvākie dzīvokļu īpašnieki, kas nonākuši pie konkrēta skatījuma par mājas apsaimniekošanas veidu un sasniedzamajiem mērķiem. Iniciatīvas grupas dalībnieki sagatavo rakstveida lēmuma projektu par biedrības dibināšanu un citus dokumentus, ko vai nu iemet pastkastītēs, vai nodod dzīvokļu īpašniekiem personiski.

Tas ir darbietilpīgs process, kas prasa gan daudz pacietības, gan laika. Kā īstenojamu variantu dzīvokļu īpašnieku biedrību organizētāji mēdz ieteikt arī īpašnieku sapulču organizēšanu atsevišķu kāpņu telpu ietvaros. Tā kā kopš 2009.gada jau pagājis gana ilgs laiks, iepriekš savāktie paraksti noteikti vairs nebūs derīgi, jo, visticamāk, ir mainījusies gan pa kādam dzīvokļa īpašniekam, gan arī piedāvātais biedrības valdes sastāvs nebūs gluži tāds pats.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas kārtību nosaka likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.pants.

Dzīvokļa īpašuma likumā kā daudzdzīvokļu mājas pārvaldes institūcija ir definēta dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Tā ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, kā, piemēram, noslēdzot attiecīgu līgumu, pilnvarot citu personu (piemēram, pārvaldnieku) izlemt kopības kompetencē esošos jautājumus.
Par to, kā organizējama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kā pieņemami lēmumi, var uzzināt likuma 19. un 20.pantā.